Re: apsaimniekoshanas liigums (Kurzemes nami)
Khmmmm, izradas visa ta ligumu parslegsana tads interesants RD pasakums ar domu kartejo reizi kadu uzsedinat uz zara. . . : )
PS. sorry par latv. burtiem. Slinkums mainit.
------------------------------ (c) Diena, 19. 04. 2004:
Apmuļķošana Rīgas domes gaumē?
Šis būs neticams stāsts par to, kā Rīgas domes (RD) pašvaldības uzņēmums Kurzemes nami par Kurzemes namu apsaimniekotāju kļuva.
Saskaņā ar Komerclikumu Latvijā vairs nav paredzēta tāda uzņēmējdarbības forma kā pašvaldības uzņēmums. Tāpēc saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību līdz 2003. gada 31. decembrim pašvaldībām bija jāpieņem lēmums, vai šādus uzņēmumus likvidēt (ja to darbs nav pašvaldībai vajadzīgs) vai pārveidot par pašvaldības iestādi vai kapitālsabiedrību, kas pēc likuma būtu pārveidojamā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja.
RD, lai izpildītu Komerclikuma prasības, 2003. gada martā nolemj izveidot darba grupu Rīgas pašvaldības uzņēmumu namu pārvalžu statusa pārveidošanai.
Darba grupā par vadītāju iecelts Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks, par viņa vietnieku — komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs. Darba grupai, kā jau paredz tās nosaukums, ir uzdots izstrādāt dokumentu projektu Rīgas pašvaldības uzņēmumu namu pārvalžu statusa pārveidošanai atbilstoši Komerclikuma prasībām.
Tik tālu viss ir skaisti. Taču tālāk seko kas neticams un prātam neaptverams.
RD nevis pārveido pašvaldības uzņēmumu Kurzemes nami, bet gan 2003. gada 16. decembrī nolemj to likvidēt, sākot likvidācijas procesu. Brīdi pirms tam, 2003. gada 25. novembrī, RD jau nolēmusi dibināt jaunu SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs, kuras dibināšanas lēmumā ne ar pušplēstu vārdu nav teikts, ka tas būtu pašvaldības uzņēmuma Kurzemes nami saistību un tiesību pārņēmējs. Vai Rīgā ir vairāki Kurzemes rajoni? Vai tomēr slēpta reorganizācija?
Kā Tralmaka un Karpoviča darba grupa sagatavojusi šādus jocīgus domes lēmumus? RD, pieņemot lēmumu par Kurzemes namu likvidāciju, piesauc dažādu likumu nosaukumus, arī likumu "Par uzņēmējdarbību", bet ne vārda par iemesliem, kāpēc jālikvidē strādājošs uzņēmums. Nepamanīts paliek, ka tas pats piesauktais likums aizliedz uzņēmumu likvidēt, ja patiesībā uzņēmums tiek reorganizēts.
Likvidācija šajā gadījumā nozīmē to, ka Rīgas Kurzemes rajona iedzīvotāji var aizmirst par viņiem solītajiem māju remontiem. Parasti šādiem pašvaldības uzņēmumiem daļa iedzīvotāju ir parādā un izveidojas teorētisks līdzekļu uzkrājums, un māju remonti šā iemesla dēļ tiek iekavēti. Tomēr, ja pēc kāda laika šī nauda tiktu iekasēta un Kurzemes nami netiktu likvidēti, solītos darbus varētu izpildīt. Nav arī noslēpums, ka daļu iedzīvotāju naudas, kas pienāktos jaunākajām mājām, uzņēmums līdz šim ieguldījis graustu uzturēšanā, bet, turpinot strādāt, tas varēja šo parādu nolīdzināt. Taču, ja uzņēmums tiek likvidēts, likvidācijas laikā nauda plūst tikai vienā — likvidācijas administrācijas virzienā. Nebūsim naivi un nesapņosim, ka šī administrācija, piedzenot no iedzīvotājiem parādus, atcerēsies par saistībām pret iedzīvotājiem un sāks daudzdzīvokļu māju remontus. Šā viena uzņēmuma likvidācija skar aptuveni 100—120 tūkstošus Kurzemes rajona iedzīvotāju. Vai viņiem tiešām šā pašvaldības uzņēmuma pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi?
Jaunais Kurzemes namu apsaimniekotājs, protams, sācis strādāt no nulles, pēc principa — aizmirstiet, kas bija vakar. Tā jau var ik pēc gada uzņēmumu likvidēt un dibināt jaunu, bet visi solījumi — ar galiem ūdenī. Par to, ka šajā lietā viss nav kārtībā, liecina arī tas, ka Kurzemes rajona namu iedzīvotājiem tiek piedāvāti jauni līgumi. Tas ir pamatīgs āķis cilvēkiem — ja tie piekrituši samaksāt pirmos rēķinus, ar to brīdi atzinuši Kurzemes namu apsaimniekotāju par savu apsaimniekotāju un uz šā āķa uzķērušies. Kāpēc gan lai viņi neuzķertos, ja abu uzņēmumu nosaukumi faktiski neatšķiras, tie atrodas vienā un tajā pašā vietā, tiem ir tā pati datu bāze, arī uzņēmuma vadītājs ir tas pats un droši vien arī pārējie darbinieki ir tie paši. Ja arī kādam ienāks prātā ko pajautāt, aizbildināšanās jau gatava — Komerclikuma stāšanās spēkā, un to pārbaudīt bez kvalificēta jurista palīdzības retajam būs pa spēkam.
Ir izveidojusies situācija, ka, turpinoties iepriekšējai uzņēmuma likvidācijai, jaunais SIA jau darbojas. Iedzīvotāji ir uzņēmušies saistības pret jauno uzņēmumu, bet kaut ko pieprasīt no vecā uzņēmuma viņiem izredžu nav.
Tā ir tāda parasta, agrāk izplatīta veiklo darboņu shēma — vienudien tie likvidē savu SIA Jānis&Māris, un jau rīt tiek dibināts jauns SIA Jānis&Māris&Co. Un tik uz priekšu tādā garā. Es domāju, ka šī shēma, visticamāk, skars arī pārējās Rīgas namu pārvaldes, kas kopumā apsaimnieko aptuveni 400 tūkstošu iedzīvotāju mājokļus. Ja var ticēt Karpoviča plāniem, viņa iecere ir izveidot kādus septiņus jaunus uzņēmumus uz esošo Rīgas namu pārvalžu bāzes. Šādu uzņēmumu nodibināšana ir izdevīga arī potenciālajiem privatizētājiem, jo jaunizveidotais uzņēmums taču ir bez iepriekšējo saistību nastas.
Uz šādām RD manipulācijām nereaģē ne patērētāju tiesību aizsardzības, ne citas tiesībsargājošās iestādes, ne arī Uzņēmumu reģistrs, un tas liecina, cik milzīga ietekme ir RD, jo šis cirks tiek spēlēts visu acu priekšā. Galveno klaunu lomu spēlētāji ir redzami, publikas loma, kā parasti, atvēlēta iedzīvotājiem.
Šai izrādei ir arī turpinājums. Te kārtējo reizi publikas priekšā parādās tas pats Karpovičs, kurš nu jau metas aizstāvēt pilsētas iedzīvotājus pret bargo Kurzemes namu apsaimniekotāju, kas, redz, piedāvā iedzīvotājiem neizdevīgus līgumus. Nu viņš ieteiks gan labākus līgumus, gan ieviesīs kārtību vispār. Īsāk sakot — cilvēki, esiet mierīgi, es par jums parūpēšos. Jo kas gan klaunus ienesīs nākamajā pašvaldībā, ja ne tā pati publika.
Tiešām neticami, ka tik gudri cilvēki — juristi, politiķi, analītiķi un grāmatveži —, kuri atradās darba grupā, būtu tik neredzīgi un ar vieglu roku nolēmuši uzņēmumu likvidēt. Taču secinājumus, kāpēc patiesībā tika pieņemts lēmums likvidēt, nevis pārveidot, izdariet paši. Vai arī skatieties izrādes turpinājumu.
Raimonds Munkevics, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidents
