Lietotāja "harijs.puga@navigator.lv" atbildes

RE: par dziivesvietas regjistraaciju. . .

Tieshi taada, ta vulgari izsakoties: )

RE: kreditprocentu likmes (jaut. finansistiesm)

Tas bija joks par mushaam: )

Patiesiibaa jau probleema ar valuutu ir tada, ka no 01. 01. 2005 lats tiek piesiets EUR, un tas vairs savstarpeeji nesvaarstas, toties LVL ar DUBULTU speeku svaarstiisies pret USD (njemot veeraa peedeejaas tendences rezultaati var buut visai neprognozeejami). Es njemtu krediitu tikai un vieniigi

LVL/EUR ja tas ir uz ilgaaku laiku; bet uz terminjiem virs 1 gada reti kursh jau dod LVL krediitus vairs.

RE: kreditprocentu likmes (jaut. finansistiesm)

Nu, kaa bija tajaa teicienaa par mushaam?

: ))

RE: izzinjas

Zemesgramata nav iestaade Administratiiva procesa likuma izpratnee, resp. , uz to neattiecas normas par objektiivo izmekleeshanu (iestade pati ievac visas nepiecieshamas zinjas).

RE: Re[4]: Ari par pierakstu. Briesmigi vajag konstruktivu info

Nu, es, personiigi, bez papiiriem naudu nedodu: )

Bet citaadi protams tev var piekrist.

RE: Re[2]: Ari par pierakstu. Briesmigi vajag konstruktivu info

shitaa var arii dabuut terminju par izspieshanu.

RE: Ari par pierakstu. Briesmigi vajag konstruktivu info

Man liekas ka shajaa gadiijumaa visleetaak buutu nopirkt dziivokli turpat vai veel dziljaakos laukos pa tiem pashiem Ls 100 - 150;

Izsolee pirkt variants diezgan bezceriigs - diez vai saakumcena buus Ls

150 - driizaak kadastraalaa veertiiba (bet to jau pie tiesu izpildiitaaja var jebkuraa briidii noskaidrot);

RE: Ari par pierakstu. Briesmigi vajag konstruktivu info

tas gan vairs nav par pierakstu. . .

Pamats - CPL 620. 5 - 620. 8 panti par ieveshanu valdiijumaa;

skatiit sadaljaa pie tiesas noleemumu izpildes.

Pec piedzineja luuguma vienlaiciigi ar izsoles akta apstiprinaashanu apgabaltiesa pienjem leemumu par piedzineeja ieveshanu valdiijumaa.

vai tu esi A?

: )

RE: luudzu STEIDZAMU padomu par pierakstu

Tas fakts.

Tuklaat tiiri psihologjiski nepatiikami ka tavaa dziivoklii (maajaa utt) kaads regjistreejis savu adresi.

Tie Ls 0. 56 par miskasti + 0. 12 par apgaismojumu kaapnees varbuut arii nebuutu nekas iipashs, turklaat taa visa ir visai striidiiga padariishana, un ja taa paskataas, iisti korekti shie apreekjini laikam nebuus. . .

RE: luudzu STEIDZAMU padomu par pierakstu

: )))

Taadi vinji ir tie mazie mezha diivainiishi. . .

Bet ja nopietni tad:

1) var iedot shampja pudeli + konfektes (tb kukuli)

2) oficiaali samaksaat (kas kam eertaak un pierastaak)

un dabuut arii 1 dienas laikaa. . .

RE: luudzu STEIDZAMU padomu par pierakstu

Stabu 87 PMLP Iedziivotaaju regjistra departaments - vinji ipashniekam dod info bez maksas, jaaizpilda iesniegums un 5 dienu laika vinji to dod.

>Veel nesen peerkot dziivokli:

>1) pirks'anas liigumaa bija jaatrunaa ka tie kas tur patreiz

>pierakstiijus'ies pirms naudas samaksas izrakstiisies

Tagad taa vairs nav. Tu vari nosuutiit Domei iesniegumu ar luugumu paarbaudiit deklaraacijas atbilstiibu patiesiibai shiem cilveekiem un

Domei ir pienaakums to paarbaudiit. Ja taa neatbilst faktiskajai dziives vietai, ta deklaraaciju anulee (lielaakaa atshkjiriiba no pieraksta - dziives vieta rada tiesiibas uz deklaraaciju, nevis otraadi).

>2) (svariigi) jauzmanaas no riska ka tai dziivoklii ir kaadreiz bijis

>pierakstiijies cilveeks kas tagad ir tipa cietumaa, narkolog'skajaa

>uzskaitee, un tml. S'aads cilveeks, kaut arii izrakstiijies [un tagad

>esot cietumaa] veeljoprojaam saglabaaja tiesiibas dziivot s'ai

>dziivoklii.

veelreiz - deklaraacija NERADA nekaadas tiesiibaskaut kur dziivot.

taa ir informaacija par dziives vietu un var buut vai nu patiesa vai nepatiesa.

ja taa ir nepatiesa (resp. , cilveex faktiski tur nedziivo, pashvaldiiba peec ipashnieka iesnieguma to parbauda un deklaraaciju anulee).

viegli un patiikami.

RE: jaut. par maakleriem

Veel - ja maklerim ir pilnvara, tas noziimee, ka vinsh darbojas dziivoklja iipashieka vaardaa.

Patiesiibaa tev vajadzeetu paarbaudiit vai shii pilnvara nav atsaukta, nevis, vai tas dzheks ir vai nav "SARAKSTAA": )

RE: jaut. par maakleriem

Runaajot par sarakstiem.

Visu cienju shajos sarakstos esoshajiem maakleriem - es vinju profesionalitaati nekaadaa zinjaa neapshaubu, BET:

1. Atcerieties, ka shiis makleru asociaacijas nekaadaa zinjaa un nekaadaa veidaa nav legjitiims kritterijs tam, lai noteiktu, vai kaads maakleris ir vai nav tiesiigs darboties tirguu. Abas (NIMA un LANIDA) pec buutiibas ir

PRIVATAS organizacijas, kam nav nekaadu likumiigu tiesiibu pretendzet uz monopolu nekustama ipashuma tirguu. Atshkjiriibaa, piemeeram, no veerteetaajiem, kuru sertifikaacija ir oficiaala un publiskas varas sannkcioneeta.

2. Tas, ka makleris ir shajos "sarakstos", nekaadaa veida ne no ka nepasargaa. Patiesiibaa nav nekaadas atshkjiriibas - ruupiigi jaaparbauda pilnvaras un maklera uzticamiiba jebkura gadiijumaa. Ja makleris straadaa respektablaa firmaa un ligumu sledz tas vardaa, uzticamiiba jebkuraa gadiijumaa buus daudz lielaaka, neraugoties uz to laados "SARAKSTOS" vai maisos vinsh buutu vai ne.

Tas taa, manas privaatas domas.

P. S. Es neesmu makleris, pat ne tuvu.

RE: Interesee interneta piesleegums

Paldies ka pabriidinaaji: )

Veel te viens kantoriitis uzradies un reklameejas - FastNET ( www.fastnet.lv )

Par to gan neko nezinu. . .

Harijs

Tomeer ja skataas ilgaakaa terminjaa laikam 2. variants butu pareizaaks: )

RE: Vai nepilsonis var iegaadaaties laiksaimnieciibas zemi?

Atsviediis: )

RE: dzivoklis dzili Latgale

Vieteejaa aviize ir labs variants.

Aizuuti vinjiem pa faksu tekstu un paprasi lai piesuuta reekjinu.

Tas arii viss darbs, bet rezultaats buus garanteets: )

Domaaju ka tur pardotgribetaaju netruukst: )

Haris

RE: Re[2]: paardodu vai iziireeju dziivokli

Saucaas "liizings"; )

RE: Re[2]: Notaars

Pareizi.

Un vispaar - visi juristi ir cuukas un nelieshi.

Taa gan jaa.

Nost ar juristiem.

RE: Re[2]: Notaars

Viss jau atkariigs no taa, kuru skjiirejtiesu izveelas. . .

RE: Notaars

Teoreetiski jaa.

Faktiski - gandriiz nekad.

RE: griidas segumi

Preseets kartons, ja nemaldos, piesuucinaats ar svekjiem utml

Uz taa uzliimeeta plastmasas kaarta ar koka testuuru;

Nu, ja jau papiiru taisa no koka, tad jau _biskinj_ kaut kas tur ir no koka.

Bet tas arii viss. . .

RE: tochka

EVAKUEE: )))

(atvainojos par offtopic, bet nevareeju notureeties)

10 minuushu laikaa visus sasleedz kandalaas

>un aizved prom.

RE: vel par nodevam

Nu, no 1. janvaara taas lietas ved notaari un es pat nezinu, kaadas ir taas jaunaas nodevas, bet ja lietu skata tiesa (tb taaiesniegta pirms 01. 01. 03):

Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu sada apmera:

1) lietas par apstiprinasanu mantojuma tiesibas, ja mantojuma vertiba parsniedz 10 minimalas menesalgas:

a) laulatajam un kopa ar mantojuma atstajeju dzivojusajiem pirmas, otras un tresas skiras mantiniekiem - 0, 5 procenti no mantojamas mantas vertibas,

b) parejiem pirmas un otras skiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamas mantas vertibas,

c) parejiem tresas skiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamas mantas vertibas,

d) ceturtas skiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamas mantas vertibas;

2) lietas par pedejas gribas rikojuma akta vai mantojuma liguma stasanos likumiga speka, ja mantojuma vertiba parsniedz 10 minimalas menesalgas:

a) laulatajam un pirmas, otras un tresas skiras mantiniekiem - 50 procenti no sa panta otras dalas 1. punkta noteikta valsts nodevas apmera,

b) ceturtas skiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamas mantas vertibas,

c) parejiem testamentarajiem vai ligumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamas mantas vertibas;

(CPL 34. pants)

RE: ieraksts zemes graamataa

Nezinu vai liste njem pretii attachus, bet man ir NAIS versijaa tas jaunais likums, saglabaats kaa. doc

Nekur citus internetaa pagaidaam neesmu redzeejis, pat notaru majas lapaa ne : )

harijs

ATTACHMENTS:

application/msword [Notariats. doc] ------------------------------

Notariāta likums

Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002. gada 13. novembrim.

Grozījumi: 17. 06. 1996. likums (L. V. , 2. jūl. , nr. 111;

Ziņotājs, 1996, nr. 15)

04. 06. 2002. ST spriedums (L. V. , 5. jūn. , nr. 84)

24. 10. 2002. likums (L. V. , 13. nov. , nr. 165;

Ziņotājs, 2002, nr. 23)

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.

3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.

5. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.

5. 1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

6. Zvērinātu notāru skaitu un to amata vietas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs, lai nodrošinātu pietiekamu notariālo palīdzību un ievērotu zvērinātu notāru vecuma struktūru.

7. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu notāru iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

8. Zvērinātus notārus ieceļ un zvērinātu notāru sarakstu ved tieslietu ministrs.

9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

4) prot valsts valodu;

5) darbojušās:

a) vismaz divus gadus par zvērināta notāra palīgu vai b) vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus izpildot varējušas iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, vai c) tikpat ilgi darbojušās par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.

Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. /pirmās daļas 3. punkta “b” apakšpunkta spēkā stāšanos skat. " Pārejas noteikumi" 3. punkts/)

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta notāra pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta notāra kandidāta uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

Ja uz izsludināto vakanto amata vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto amata vietu pieteikušies vairāki praktizējoši zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

11. 1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9. panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10. panta 2. — 9. punktā minētajiem šķēršļiem.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

11. 2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

11. 3 Ja pieteikumu uz vakanto zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

11. 4 To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu amatā vai pārcelšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24. -32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

" Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā. "

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

Otrā nodaļa

Zvērinātu notāru eksāmeni

16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra kvalifikācijas pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

Eksāmenu komisija pārbauda zvērinātu notāru zināšanas, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9. panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

19. 1 Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

19. 2 Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

20. Iesniegumam jāpievieno pierādījumi par pilsonību, vecumu, izglītību, praksi, 11. 2 pantā minētās atsauksmes un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

22. Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

23. Iemaksāto eksāmena naudu izmaksā kā atlīdzību eksāmenu komisijas locekļiem.

Trešā nodaļa

Zvērinātu notāru darbības riska apdrošināšana

24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta notāra kandidāta, darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra amata darbības laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

27. 1 Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.

Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līgumā obligāti iekļaujamos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finansu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

31. Apdrošināšanas iestāde ir tiesīga pieprasīt no zvērināta notāra atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

32. Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanas līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta notāra amata darbības.

Ceturtā nodaļa

Zvērinātu notāru amata pienākumi

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

34. Zvērināts notārs piesūta visiem tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

35. Zvērināta notāra darba laiks pakļauts noteikumiem par darba laiku valsts iestādēs. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs pats personiski pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā. Tieslietu ministrs saziņā ar pašvaldībām var noteikt arī citādu darba laiku.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

36. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.

Darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

37. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar apgabaltiesas priekšsēdētāju, var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, kur nav zvērināta notāra.

38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts.

Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.

Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai citu iepriekšējā (41. ) pantā minēto personu labā, nav spēkā, bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

Otrā apakšnodaļa

Zvērinātu notāru grāmatas

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētie reģistri un 5. un 6. punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53. pantā noteiktajā kārtībā.

Šā panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā.

47. Reģistrus un glabājumu grāmatas caurauklo un nogādā apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktam tiesnesim.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktais tiesnesis un viņa sekretārs pārbauda grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju, kā arī grāmatas pēdējā lappusē taisa apliecinājuma uzrakstu, ko paraksta tiesnesis un sekretārs, norādot datumu.

Grāmatu auklu galus piestiprina pēdējā lappusē ar tiesas zīmogu.

48. Reģistra lapa sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju;

2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;

3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;

4) aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt;

5) par aktu samaksātās valsts nodevas summu;

6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;

7) to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā;

8) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

49. (Izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

50. Reģistru var sadalīt divos sējumos tā: 1) lai abiem sējumiem būtu kopīga numerācija, ierakstot vienā sējumā pāru, bet otrā - nepāru numurus un 2) lai ierakstu skaits vienā sējumā nepārsniegtu vairāk par vienu numuru ierakstu skaitu otrajā sējumā.

51. Neaprakstītās vietas reģistra 3. un 7. ailē pārsvītro. Kļūdas reģistra ierakstos atrunā 8. ailē ar zvērināta notāra parakstu.

52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;

2) šā likuma 128. pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

53. Aktu grāmata tieslietu ministra noteiktajos termiņos un kārtībā iesienama un apliecināma 47. pantā paredzētajā kārtībā. Apliecinājuma uzrakstā jānorāda arī lapu, aktu un 128. pantā minēto dokumentu skaits.

Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.

54. Glabājumu grāmatas lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru;

2) gadu, mēnesi un dienu, kad glabājuma priekšmets saņemts;

3) glabājuma devēja uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu;

4) glabājumā nodotā priekšmeta apzīmējumu;

5) summu vārdiem un tās atkārtojumu cipariem, ja glabājumā nodota nauda;

6) kam un ar kādiem nosacījumiem jāizsniedz glabājuma priekšmets;

7) glabājuma devēja parakstu;

8) tās personas parakstu, kam zvērināts notārs izsniedzis glabājuma priekšmetu, vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad glabājuma priekšmets izsniegts, norādot dokumentu, kas aizstāj saņēmēja parakstu.

55. Neaprakstītas vietas glabājumu grāmatas 3. , 4. un 6. ailē pārsvītro. Kļūdas glabājumu grāmatas 1. - 6. ailes ierakstos atrunā 7. ailē ar glabājuma devēja parakstu, bet kļūdas 8. ailē - ar šajā ailē minēto personu parakstu. Acīm redzamas pārrakstīšanās kļūdas zvērināts notārs atrunā ar savu parakstu.

56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no zvērināta notāra parakstītiem protesta aktu otrajiem eksemplāriem, par kuriem valsts nodevu nemaksā.

Vekseļu protesta aktu grāmatu iesien par katru gadu atsevišķi, numurē pa lapām, caurauklo un apliecina ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

57. 45. panta 6. punktā paredzētajā alfabētiskajā rādītājā jāatzīmē: rīcības nespējīgas personas uzvārds un vārds, rīcības nespējas raksturs, pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, tiesa vai zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par rīcībspējas atņemšanu vai atjaunošanu un pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru.

Piezīme. Iekams zvērināts notārs stājas amatā, viņam ir jāizgatavo šajā pantā paredzētais rādītājs par pagājušo laiku. Šim nolūkam zvērināts notārs var saņemt sava priekšgājēja rādītāju.

58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā.

59. Reģistri, aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto.

Slēguma uzrakstā jānorāda ierakstu, kā arī aktu un dokumentu skaits.

60. Pēc iepriekšējā (59. ) pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā.

61. Ja zvērināts notārs ir miris, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, apgabaltiesas priekšsēdētājs dod rīkojumu kādam no tiesnešiem pārņemt zvērināta notāra zīmogus, grāmatas, lietas, aktus un viņam uzticētās vērtības, sastādot par pārņemto sīku sarakstu.

62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tiesnesis un viņa sekretārs tās noslēdz, apliecina atbilstoši 53. un 59. panta noteikumiem un to pēdējā lappusē taisa uzrakstu pēc pēdējiem ierakstiem grāmatās vai lietās, atzīmējot, kādā stāvoklī grāmatas vai lietas atrastas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi.

63. Jaunieceltam zvērinātam notāram tiesnesis pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma nodod 62. pantā minētās grāmatas, lietas un aktus, kā arī glabājamās vērtības, izdarot par to atzīmi glabājumu grāmatā.

Ja zvērināts notārs ir miris, atbrīvots vai atcelts no amata, viņa zīmogus ievīlē un nodod tieslietu ministram.

Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā, tad pārņemto viņam atdod atpakaļ.

64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

Trešā apakšnodaļa

Zvērinātu notāru amata darbība (Apakšnodaļas nosaukums 2002. gada 24. oktobra redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

I. Vispārīgie noteikumi

65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt notariālos aktus;

2) taisīt apliecinājumus;

3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;

4) vest mantojuma lietas;

5) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;

6) veikt citas likumos paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. /izslēgta otrā daļa/)

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;

2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;

3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

4) sniegt citu juridisko palīdzību.

Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.

68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari - atbilstoši metriskajai sistēmai.

69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.

71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, - arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam.

Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

Atsevišķas lapas var salīmēt, uzspiežot savienojumā zīmogu.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ja dzimšanas laiku un vietu un dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Ja minētā persona nevar pasi uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc personības dokumentiem, ko valsts vai pašvaldības dienestā esošai personai izsniegusi tās priekšniecība, vai pēc citiem ticamiem dokumentiem, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.

77. 1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.

Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu. Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79. ) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

81. Notariālie akti (82. pants) un apliecinājumi (108. pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116. pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

II. Notariālie akti

82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.

82. 1 Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.

Notariālajā aktā norādāmi tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālā akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74. pantā noteiktajā kārtībā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem (Civillikuma 1474. pants).

Taisot vai nododot glabājumā testamentu, kā arī izpildot notariālās darbības 72. un 94. pantā norādītajos gadījumos, nepieciešama divu liecinieku klātbūtne; šie liecinieki var apliecināt arī akta dalībnieku identitāti (76. pants).

85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku un tulku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) (izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. /otrā daļa izslēgta/)

87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda.

87. 1 Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

87. 2 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

87. 3 Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot.

Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

90. 1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un šā likuma 88. —90. pantā minētie apstākļi norādāmi notariālajā aktā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.

92. (Izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. ).

93. Ja nav ievēroti 78. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

94. Taisot aktus, kuros piedalās kurli, mēmi vai akli, nepieciešama vismaz divu liecinieku klātbūtne.

90. panta noteikumus šiem aktiem nevar piemērot.

95. Lasīt pratējam kurlajam pašam jāizlasa akts un jāpasaka, vai tas izteic viņa gribu. Tas jānorāda arī aktā.

96. Taisot aktu, rakstīt un lasīt nepratējam kurlajam līdztekus parastajiem lieciniekiem jāpieaicina vēl persona, kurai viņš uzticas un kura prot ar viņu izskaidroties. Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar kurlo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

97. Zvērinātam notāram jāpārliecinās, vai rakstīt un lasīt nepratējs kurlais saprot viņam rādāmās zīmes.

98. Rakstīt un lasīt pratējam mēmajam vai kurlmēmajam akts pašam jāizlasa un pašrocīgi jāuzraksta, ka viņš to lasījis un ka tas izteic viņa gribu.

99. Taisot aktu rakstīt un lasīt nepratējam mēmajam vai kurlmēmajam, līdztekus personai, kas prot ar viņu izskaidroties zīmēm, jāpieaicina vēl otra persona, kurai šīs zīmes ir saprotamas (tulks).

Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar mēmo vai kurlmēmo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama šā likuma 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73. —75. panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78. pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā atzīmējami pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

105. Personām, kurām notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otro izrakstu un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo darījuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot darījuma dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā notariālo aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

III. Apliecinājumi

1. Vispārīgie noteikumi

108. Zvērināti notāri apliecina:

1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;

2) (izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu);

3) parakstu īstumu;

4) to, ka persona ir dzīva;

5) norakstus un tulkojumus;

6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai;

7) seifu un citu glabātavu saturu;

8) dokumentu uzrādīšanas laiku;

9) valsts nodevas samaksu;

10) protestus;

11) pilnvarojumu atsaukšanu;

12) paziņojumu nodošanu;

13) sapulču, darbību un notikumu norisi;

14) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu;

15) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

108. 1 Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts, vai tās pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

109. Apliecinājumi jāieraksta reģistrā (48. pants).

2. Aktu apliecināšana uzrādījuma kārtībā

110. (Izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. ).

111. (Izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. ).

112. (Izslēgts ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. ).

3. Parakstu īstuma apliecināšana

113. Apliecinot parakstu īstumu, zvērināts notārs pārbauda parakstītāja identitāti.

114. Parakstu dod vai atzīst par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

115. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu dokumentu, viņam ir arī šā likuma 87. 1 pantā noteiktie pienākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116. pantā minētie apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

4. Apliecinājumi, ka persona ir dzīva

117. Apliecinot, ka persona ir dzīva, zvērinātam notāram jāpārliecinās, ka persona, par kuru vajadzīgs apliecinājums, tiešām ir dzīva. Ja zvērināts notārs šo personu nepazīst, tās identitāte jāpārbauda 76. pantā noteiktajā kārtībā.

118. Apliecinājumā jānorāda laiks (gads, diena, mēnesis, stunda un minūte), kad zvērināts notārs pārliecinājies, ka persona ir dzīva.

5. Norakstu un tulkojumu apliecināšana

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.

Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

119. 1 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kuri glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, to pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā norāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.

Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

121. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam 74. pantā noteiktajā kārtībā.

6. Apliecinājumi par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai

122. Apliecinājumos par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai jānorāda:

1) laiks, kad šīs personas bija vai nebija ieradušās zvērināta notāra prakses vietā;

2) šo personu vārds un uzvārds, bet personām, kas ieradušās, - arī dzīvesvieta un dzimšanas laiks un vieta;

3) ieradušos personu paskaidrojumi.

Šajā (122. ) un 139. pantā norādītos apliecinājumus var apvienot.

123. Zvērinātam notāram jāpārbauda ieradušos personu identitāte.

7. Apliecinājumi par seifu un citu glabātavu saturu

124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda:

1) personu, kas aicinājusi zvērinātu notāru apliecināt seifa vai glabātavas saturu;

2) apliecinājuma laiku;

3) seifa vai glabātavas atrašanās vietu;

4) seifa vai glabātavas saturu.

Protokolu paraksta 125. pantā norādītās personas un zvērināts notārs.

125. Seifa vai glabātavas saturu zvērināts notārs noskaidro, klāt esot tai personai, kas viņu aicinājusi, un kredītiestādes pārstāvim, ja seifs vai glabātava atrodas kredītiestādē.

125. 1 Protokolu sastāda kā notariālo aktu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.

8. Apliecinājumi par dokumentu uzrādīšanas laiku

127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.

Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Apliecinājumā norādāms, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī notariālo aktu grāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

9. Apliecinājumi par valsts nodevas samaksu

130. Apliecinot valsts nodevas samaksu, notārs rīkojas atbilstoši likumam par valsts nodevu.

10. Protesti

131. Protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā.

11. Pilnvarojumu atsaukšana

132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

133. Par pilnvarojuma atsaukšanu, ievērojot 135. -139. panta noteikumus, jāpaziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.

12. Paziņojumi

134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti.

Apliecinājumu raksta uz paša lūguma.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var nodot viņa darbinieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

137. Ja adresāta nav mājās, paziņojumu atstāj viņa mājniekiem, nama pārvaldniekam, sētniekam vai tam kaimiņam, kas ir ar mieru paziņojumu nodot adresātam.

138. Paziņojums uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts atteicies to saņemt.

139. Par paziņojuma nodošanu zvērināts notārs pēc iesniedzēja vai adresāta lūguma izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu, laiku, kad paziņojums nodots, un adresāta atbildi, ja tāda ir dota.

13. Apliecinājumi par sapulču, darbību un notikumu norisi

139. 1 Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.

Protokolu sastāda kā notariālo aktu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

139. 2 Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

139. 3 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo sapulču vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.

Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

139. 4 Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas un ir norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu.

Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

14. Apliecinājumi par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu

139. 5 Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.

Zvērināts notārs brīdina notariālā akta dalībniekus par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērinātam notāram. Tas norādāms arī notariālajā aktā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

139. 6 Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām noteikta ar likumu.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

139. 7 Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

IV. Naudas, vērtspapīru un dokumentu glabājumi

140. Zvērinātam notāram jāpārbauda glabājuma devēja identitāte un par katru glabājumā saņemto priekšmetu jāizdara ieraksts glabājumu grāmatā.

141. Ja glabājumā nodod slēgtu aploksni, jāapraksta tās ārējais izskats. Aploksne jāapzīmogo ar zvērināta notāra zīmogu, un uz tās jāparakstās glabājuma devējam un zvērinātam notāram.

142. Par glabājuma priekšmeta saņemšanu zvērināts notārs izdod glabājuma devējam kvitējumu.

Par testamenta pieņemšanu glabājumā (Civillikuma 439. panta 4. punkts) taisa notariālu aktu.

143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā valsts kredītiestādē vai tieslietu ministra noteiktā citā kredītiestādē.

144. Valsts neatbild par zvērināta notāra darbību, kas saistīta ar viņam uzticēto naudu un vērtspapīriem.

145. Zvērināts notārs glabājuma priekšmetu izsniedz glabājuma devējam vai norādītajai trešajai personai pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu.

Piektā nodaļa

Zvērinātu notāru palīgi

146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.

Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu;

3) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

4) prot valsts valodu;

5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24. 10. 2002. likumu, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt šā likuma 10. panta 2. —9. punktā norādītās personas.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

150. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174. pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.

(2002. gada 24. oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01. 01. 2003. )

152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts notārs.

153. Tieslietu ministrs var atņemt palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot notāru, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.

154. Tieslietu ministrs, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc 11. pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.

Sestā nodaļa

Zvērinātu notāru kandidāti

155. Lai sagatavotos zvērināta notāra amatam, pastāv zvērināta notāra kandidāti.

156. Pa