Tais pashos kauguros ir liidziigi. Senchi ta lieto to smirdiigo uudeni kas no uurbuma (11m) naak - bet kaiminjmaajaa, kas uudeni njem no taa pasha urbuma, gan dzershanai lieto uudeni no pagalmaa esoshaas akas, kas nesmird nemaz. Par spiiti saviem dazhiem metriem, neatceros cik iisti, labi ja 5.
Njemot veeraa cik muusdienaas maksaa dziljurbums, nedomaaju ka paarskataamaa laikaa tur kaukas maniisies
bosch ta bosch - bet droshvien parastaa.
Lai normaali urbtu betonaa, vajag sds+ urbmashiinu.
Kad vaidzeeja daudz taa urbt, kaukaadaa akcijaa iepirkaas paprasts zilais sds+ bosch, un taa ir diena pret nakti. Parastaa urbene arii bij zilais bosch.
Neertaa poziicijaa - griestu paarsegumaa - urbjot, sds+ savu darbu izdara paaris sekundees, un nespruust pie akmenjiem utml, tikai armatuuraa neiet. Savukaart parastaa bormashiina meedza iespruust pie katra akmentinja, un jaaurbj bij ilgi-ilgi.
iireet var daudzkur, briiviibsielas kurshi, stats, veel visvisaadi kantoriishi. tikai privaatpersonai paluugs droshiibas naudu 100% nstrumenta veertiibas apmeeraa.
Nu fliizhu urbji keramikai un stiklam der lieliski, bet nekam citam gan iipashi nee.
Smarzhiigs jamais kaareiz virspusee ir 
Senchiem Kauguros no urbuma naak taads seeruudenjradis, ka nekaadas kjemeru sanatorijas nevajag: D
Nu jaa, dzershanai vinsh reaalnjemot nav deriigs
Tobish, teu gruncuudenji 28m dziljumaa??? naujau svariigi kur ir urbuma dziljaakais gals, svariigs tikai uudensliimenis...
Imho otrs gals ir vienk noizoleets.
Nu konkreetaak jaaprasa paardeveejam droshvien.
Bet izmaksas - nu taadi tie tirgotaaji rijiig ir, viss kas saistiits ar siltajaam griidaam utml, ir neshpetni daargs 
Jaanjem veeraa ka tam kabelja galam ir jaabuut _ljoooti_ labi izoleetam, ja jau vinju var baazt uudens roree iekshaa.
Saliec 2 taadas lampas virknee, dziivos kudish ilgaak.
Incanti gan, kur gan taa energija paliktu, ja ne paarveerstos siltumaa? 
--
KPL
naujau nekas sarezgiits - divdziislu kabelis, kam ieksheejaas "izolaacijas" slaanis starp abiem vadiem mazliet vada elektriibu, un jamaa vadiitspeeja ir atkariiga no temperatuuras. Kameer silts - pretestiiba lielaaka, kad atdziest - mazaaka.
Tas viss iepakots vairaakaas labas izolaacijas kaartaas, i viss.
Citiem veel stieplju pinums apkaart laikam.
--
KPL
Ietin folijaa.
Var tak pamekleet kaadu nihroma stiepli, vai ko taadu - un uztaisiit elementaaru sildiikli.
Varbuut var pamekleet tos sildiitaajus, ko smalkos elektrosadales skapjos un tamliidziigaas vietaas lieto.
imho njemam prastaako devi (vai citu) silto griidu termoregulatoru (ap 20Ls), un parastu kveelspuldzi kaa sildiitaaju.
--
KPL, ar pilniigi identisku vajadziibu
zin gan - tas liidzeklis saucas adekvaata ventilaacija...
Peern sho probzu atrisinaaju savaadaak.
Palodze iemonteeta ar ~15mm spraugu zem taas, un ~10mm spraugu pie loga raamja. Rezultaataa - dalja siltaa gaisa no radiatora iet palodzei pa apakshu un izpluust pie pasha loga.
Tas viss gan nebija deelj kondensaata, bet deelj taa ka dienvidzemju augiem nepatika auksta palodze un aukstums pie loga stikla.
mosh labaak vinjus tagad netrauceet, vinjiem darba pietiek.
^%$*$*&^$% tupums, mums ir miljoni militaaristiem, sammitiem un biblioteekaam, bet ugunsdzeeseeji mokaas ar 30gadiigiem luuzhnjiem un seetnieku algaam.
--
KPL
Interesanti, ko uz shaadu jautaajumu atbildeetu kaads uzzinju dienests.
ljoti centiiga sienaa salikto kabelju bildeeshana (pat ar orientieriem) nekaadiigi man netrauceeja tomeer ieurbt kabelii
--
KPL
Ir nopeerkamas standarta uzmavas, un taam piemeerota 10mm resna hromeeta metaala cauruliite, droshvienjau no vara taisiita. izloki kaa vajag, un paliekoshi un nekustiigi pieskruuvee vietaa.
Parasti shito visu izmanto gumijas shljauku vietaa, pievadot uudeni izlietneem un skalojamaam kasteem. Nopeerkams katraa normaalaa santehnikas veikalaa, ja jau pat nelsaa bij redzeets.
Tas veikals "zundas meebelju rajonaa" tak arii ir pats zundas meebelju veikals
--
KPL, neveelas investeet guljamvietaa, un kraac uz sagrabeejusha un nekam nederiiga diivaana
kur shitie konkreetie noteikumi lasaami?
--
KPL, grib zinaat ko tieshi un kaa paarkaapj
Zin, tad es labaak samaksaaju pats, nekaa tajaa padomjlaiku kantorii meegjinu kauko panaakt. Laiks un nervi arii maksaa naudu, un ilgstosha kontakteeshanaas ar birokraatiem buutiski ietekmee garastaavokli.
Nebij jau probleema samaksaat, nekaada milziigaa nauda (uz kopeejaa fona) taa nebij. Probleema ir shiis instituucijas - namupaarvaldes - totaalajaa bezjeedziibaa.
Un nemaz i praataa nenaak vazaaties pa dziivokljiem, un tam pensionaaru un proletaarieshu baram kautko staastiit...
--
KPL
> Manupraat - padumjlaika atrauga.
Nu par to laikam nevienam nau shaubu
Kurzemes nami regulaari reekjinu otraa pusee taaaaadas zheelabas sadrukaa, cik vinjiem gruuts liktens, kaa valsts vinjiem nabagiem uzgruudusi sho nerentablo nodarbi, ar padomjlaika nolaistajaam maajaam, un nepateiciigajiem iemiitniekiem. ai, ai ai.
Tai pashaa laikaa, jebkaadus darbus, kas saistiiti ar kopiipashuma sakopshanu - manaa gadiijumaa, daljas staavvada nomainju, un liela gabala cauruljvadu nomainju pagrabaa - uztver kaa haltuuru, un liek apmaksaat tam, kas shos darbus ierosinaajis... pofig, ka katru meenesi tiek maksaata apsaimniekoshanas maksa.
> R, veel cerams tikai gadu jaaciesh dziivoshana daudzstaavenee &
> kaiminji virs galvas ...
--
KPL, reaalists, tamdeelj paarliecinaats ka tajaa uukjii nodziivos visu muuzhu 
cerams, cenu seciiba otraada? 
--
KPL
nu sorre, man somijas apavi un ecco praataa ir viens un tas pats, moshka tajaa pirmajaa bija, bet kaukur bija. Laikam dezinformaacija sanaaca
--
KPL
Nu ideja tam visam, cik var saprast, 1) noslaukt naudinju (ne1 to atlaujas izzinju par briivu nedos) un 2) peec iespeejas izskaust nekvalificeeto pashdarbiibu.
Priecaajieties ka nav prasiiba lai jebkaadus darbus veiktu sertificeeti buuvnieki, ar apdroshinaatu atbildiibu utt, kaa tas daudzkur pasaulee ir. Amerikaanji chiikst ka ap 80% no buuvnieciibas izdevumiem aiziet juristiem un apdroshinaataajiem.
Es arii nekad nezinu kad buus iespeeja/veelme turpinaat darbu, taapeec neko nesaskanjoju - bet tas absoluuti nedod tiesiibas trauceet kaiminjiem, kuri peec darba veelas atpuusties. Man arii ljoti negribas savaa dziivoklii laist kaukaadu man nepaziistamu "meistaru" - tamdeelj visu daru pac, un censhos skaljo darbu veikshanai panjemt briivdienu, vai briivas dazhas studas, vai sliktaakaa gadiijumaa, pacensties visu saurbt paaris stundaas peeec darba. Ar to vienkaarshi jaasamierinaas.
vajag vienkaarshi pieiet tai lietai sapraatiigi, jo visdriizaak ka ar tiem kaiminjiem tur veel ilgi buus jaasadziivo.
Remonteejos jau daaaaudz gadus, dziivoklii viss ticis leenaa garaa lauzts liidz nesoshajaam konstrukcijaam, tamdeelj skaljo darbu bijis daudz.
iebaaz seu to html mailformaatu kaukur, a?
aprakstiits imho bij kaukaada dalja apsaimniekoshanas liigumaa, paareejais imho bij namupaarvaldee, kaukaados papiiros kas uz sienas karaajaas. Tie savukaart bij kaukaadi domes noteikumi. Siikaak neintereseejos.
reaali ar to saskaaros kaukad, kad vajadzeeja uudeni iztecinaat no staavvada - tantuks pie reizes ljoti veeleejaas arii saskanjot varenskaljosdarbus, kas saistiiti ar skaitiitaaju montaazhu, un izteicaas ka jaasaskanjo arii urbums vienam diibelim. Piekam, taa saskanjoshana iraid tikai pasha urbeeja interesees - lai buutu ko municipaaljiem paraadiit.
Man ir noveicies ar kaiminjiem, kur liidz shim visu pacieta kluseejot;
bet nujau laikam meers ir pilns. Es personiigi senjau sauktu municipaaljus, ibo periodiska urbshanaas, jeb remonts daudzu gadu garumaa iraid liels kretiinisms
--
KPL
vismaz kurz. priekshpilseetaa remonteeshanaas atljauta darbdienaas 10-18, un viss. Un arii tad - teoreetiski pat viens urbums sienaa ir jaasaskanjo namupaarvaldee.
tie nau tie pashi noteikumi, kas attiecas uz citiem trokshnjoshanas veidiem.