neenu, dveeseles staavoklis nemainiigs gadu gadiem.
Bet iepriekshmineeto teezi nu nesaprotu, paskaidrojiet ja neprasa milziigu piepuuli:
> Pagājuši ir 3-4 gadi un arī āra laka ir padevusies, lielākoties
> tomēr tāpēc, ka koks dzīvo savu dzīvi un mazliet tomēr
> mēdz "staigāt" bet laka līdzi nestaipās, rezultātā atlop
> no koka, rodas šķirba, tur iekšā tiek mitrums kas
> palīdz lakai citur atlobīties, nu un tā tālāk. Nu, tāds
> koks, kas izdzīts caur autoklāvu un piedzīts ar laku zem
> spiediena protams vairs tā neizpildās, bet tas jau arī vairs
> nav koks bet gan plastmasas gabals ar šķiedru.
No shjii izriet ka tas nepiesuucinaatais koks ir nikjiigs un ir jaakopj, atskiriibaa no piesuucinaataa, kursh joprojaam ir koks, bet jaakopj mazaak. Kur tur rodas lielais prieks par to skjiisto nepiesuucinaato koku?
Nu es sapr ka koka raamji elementaari izturiigaaki par pet, uguns- un visaadaa citaadaa zinjaa droshaaki, bet kur _sheit_ rodas priekshrociiba??? Klasiskais maarketings sludina ka koka raamji elpojot - tak suudu vinji tur elpo, neatkariigi vai taa laka cauri izdziita vai tikai uz virsmas uzsmeereeta.
-- KPL, riigas guljamrajona proletaarietis parastais, bez vajadziibas peec koka logiem jebkaadaa formaa
