Lietotāja "mario@sveiks.lv" atbildes

Tur lime to stiklskiedras sitina limlenti un to pec tam apspaktele.

Bet ta ka tev ir koka sijas tad tas deformejas, bet regipsis nedeformejas lidzarto paradas plaisas.

Kur var apskatīt to ko tu piedāvā?

Un kā tad tu raisies to palikni nomainot neizkustinot krāsniņu ?

Un palikt 8mm klucīšus zem krāsniņas kājām arī var jo diez vai tu to krāsniņu regulāri pārbīdīsi it īpaši ja skurstenis jau iemūrēc.

Vienkārši neredz jēgu maksāt par 2x biezāku stiklu tad jau labāk salīmē 6+8mm un iegūsi nesagraujamu tripleksa stiklu kā autiņiem.

Domāju ka varētu būt arī lētāk.

Kāda hrena pēc tev vaig tos 15mm biezumā.

Rūdītais pietiks arī 6-8mm. Protams ja zem tā stikla ir kas apakšā nevis skac uz raķešu palaišanas šahtu.

Ko tu tur niekojies labāk pasūti uzreiz granīta plāksni sienas lielumā un nevaidzēs ne reģipsi ne kauko kaukur līmēt.

Ja limesi no grīdas uz aukšu vis būs kārtībā un 1kārtas reģipsis arī turēs.

Tad kad būsi visu salīmējis un aizpildījis spraugas varētu rasties pārdomas par to kas pie kā turās flīzes pie reģipša vai reģipsis pie flīzēm.

Neilgu laiku apakalj izdiskutejam jau sito Jonu katlu lietu. Secinajums bija ka lidzvertiga atdeve ka elektriskajiem silditajiem. Prieksrociba tada ka var ka backup pielikt malkas - granulu katlam lai nodrosinatu siltumu laika kad nav iespejams/negribas piemest malku.

Cik atminos galvena prieksrociba bija mazie izmeri vienkarsa uzstadisan un tas ka nevis sildelemenc silda udeni bet gan udens pac silst kad caur to laiz elektribu. Elektroatdeves efektivitate palielinas par 1-2% jo nav jatere energija sildelementa sildisanai. Un kaukas vel ar kalku neizgulsneanos bija laikam.

Interesanti vai piekeroties pie radiatora pa nagiem nesit?

Reku tas suns aprakc!

Tu visu laiku salsti (kermenis atdziest) tajos 14 grados un tapec tev jaiet regulari tas 2 stundas pirti atsildities.

Tiem kas visu laiku dzivo 20-22 grados tiem neprasas tik regulari atsildities. Visam ir jabut lidzsvara.

Un vasara kad ir karsts rosisanas atrumu vajag samazinat tad nav karsti.

Paskatieties ka to dara siltajas zemes dzivojosie. Dienas vidu kad ir viskarstakais parvietojas leni un liegani bez asam kustibam kas nodrosina komfortablu uzturesanos augstakas temperaturas vide.

Senukai 16A un citos buvveikalos ar elektronodalju drosvien ar.

Eu a ko jus vasara darat kad ir ara +20 ?

Un cik biezi sagerbusies jus pa majam tais 14 grados dzivojat, jeb visu laiku riksiti parvietojaties lai nesastingtu ?

Nestados prieksa ka +14 grados var justies komfortabli, jebsu tas ir tikai pa nakti zem 3 vilnas segam?

Ciparus liek aiz ta ka tie termoregulatori ne visi ir veienadi precizi ka ari konkretu temperaturu gradus ciparu vieta neliek lai neiesudz tiesa

Es daru ta ja gribas siltu ta ka Tkrekla var sedet un nesalt tad uz 3,5 (max ir 5)

3.0 tad ir normali krekla ar garam rokam bet ja ilgi sez tad gribas vel kauko uzvilkt

Gulamistaba 2,5 jo vesaka gulas labak.

Esot ari tadas elektroniskas termogalvas ar iespejusaslegt visas kopa bet tas atkarigs no slinkuma pakapes un maka biezuma.

Diez vai kac nemsies jaukt ara jaunu ledusskapi jo vecajiem lietderibas koeficenc ir stipri zemaks.

Savukart leduskapji ir tendeti uz aukstuma razosanu tatad optimizeti sim procesam un termostati ir pielagoti konkreta aukstuma radisanai. ka ari jauda ir tikai tik liela lai atdzesetu ap 200L telpas kas salidzinajuma ar dzivojamo telpu lielumu vairaku simtu kubikmetru lieluma ir 100 reizes mazak.

Tā pat kā ar vienu Jotulas kamīnu var apkurināt visu māju. Sasildīto gaisu piespiedu kārtā pa trubām izdzenājot uz vietām kur to vajag.

Šāds risinājums gan prasīs vel papildus investīcijas siltā gaisa distribūcijas sistēmā.

Tu aizmirsi piebilst ka ta iedarbinasana bus nepieciesama ik pa 15 minutem

Ja ziemas turpmāk būs tādas kā šogad tad pilnīgi pietiek ar siltumsūkni gaiss-gaiss. Tādu cena ir ap 1500Ls.

Situmsūkņie laikam tomēr būs nākotne it īpāsi ņemot vērā ka to lietderības koeficents visu laiku palielinās.

Plus pac galvenais ir tas ka tas ir daudz zalāks par neatjaunojamajiem kurinājamiem resursiem jo siltumu nerada kauko sadedzinot bet gan pārvietojot no vienas vietas uz citu.

Un ja kāc uztaisītu tādu siltumsūkni Sahāra-Eiropa varētu mierīgi parakstīt vēl 3 kijoto protokolus.

Protams tad būtu jāreķinās at kaukādām dabas kataklizmām.

Ja turpmāk arī būs šitādas ziemas tad es noteikti izvērtētu iespēju likt Siltumsūkni/kondicionieri + elektriskos radiatorus.

Ņemot vērā ka gāzes apkures cena par 1kwh ir tikai uz pusi lētāka nekā elektrībai, tad ar siltumsūkni kas no 1Kw elektribas var uztaisīt līdz pat 4kw siltuma un pie tam karstajās vasarās dienās strādā kā kondicionieris bez nekādas modifikācijas, ir labs alternatīvais variants.

Vienīgais trūkums (atšķirība) ir tas, ka siltumsūkņa variantā tas apsildes modulis visu laiku tomēr rūc.

Šāc tāc info plus cenas www.ekopluss.lv

Ak jā ja bija krāsns apkure tad aukstajām dienām elektrosildītāju vietā uzliktu kamīnu vai jādu Jotulveidīgo krāsniņu uz kā var arī ēst uztaisīt ja elektrību piegriež. Kas zin kas notiks kad Ignalina beigs strādāt.

Cik zināms tad tur grūti ko izdarīt, jo panjemt ciet var tikai pārdevēju bet tos jau pēc vajadzības var mainīt.

Mans ieteikums izkonkurēt to kantori ar zemākām cenām un tad kad tas kantoris būs sapratis ka busines vairs neiet un nolikvidejies nolikvidesi ari savu tochku.

Vai arī celt cenas un dziivot zalji gluži kā RIMI kur vakar Alfa pie kasēm bija 1/2h garas rindas. A RIMI administracijai po jo klienc iebaroc un citur kur iet vairs īsti nav.

Ja nemaldos pagaidu būves līdz 25m2 var būvēt bez saskaņošanas un projektiem.

Tatad ja pirc "maziņa" (ja kas 25m2 vesi var sadzīt 100cilvēkus) un bez fundamentāliem pamatiem neko nevaig.

Bij te viena firma kas konteiner namiņus tirgoja tad viņu galvenais argumenc tādas pārdošanai bija tas ka ņem un liec kur gribi un dzīvo jo nekas nav jāsaskaņo. Protams zeme vainu sava vai nomāta zem mājinās.

A kapēc jāremontē visa vansistaba ?

Ir tādi tievie garie trafi nopērc velvienu 2 lampām un pa lampas caurumu iebāz to iekšā. Tas protams ja starp regjipsi un pārsegumu ir gana vietas un ja piemais trafs ir pie kādas lampas nevis pie slēdža.

2x25w pie spoguļa der tad ja taas lampiņas ir 30cm attaalumā no deguna un aizmugurejiem atstarotājiem. Ja tādas noliek gana zemu tad tās spīd vainu tieši acīs vai atspīdot no spoguļa.

Ja lampiņas ir pusmetru virs galvas un ar kupoliņiem kas ļauj gaismai spīdēt uz visām pusēm tad vaig vismaz 2x40w.

Vot shitādi dizaineri jums sakar makaronus uz ausiim par spoguļiem ar lampām aiz tiem un mazjaudas lampiņām un pēctam kad pašam nāksies to spoguli celt nost no sienas lai nomainītu tās lampiņas kodiisiet sev pirkstos un lamāsiet dizaineri mātes vārdiem.

Burbuļu izciļnju paliekas ir tad ja laka pēc uzklāšanas virsmas spraiguma spēka iedarbībā nepaspēj izlīdzināties pirms tā sacietē.

Pūšot laka ir ievērojami šķidrāka un tiek izsmidzināta mazu pilieniņu veidā kas paspēj izlidzināties.

Secinājums

Vajag lakot ar škidrāku laku ar kādu no tevis minētajiem rullīšiem kas nemet spalvu, kā arī nerullēt pa virsmu tad kad laka jau sāk žūt. Lielu virsmu gadijumā izvelēties lēnāk žūstošu lai nesanāk ka lakojot kārtējo sleju tiek "bojāta" pirms brīža nolakotā sleja. (neiet runa par kārtām) (teorija praksē pac to nēsu pārbaudijis jo nav bijusi vajadzība pēc ideālas virsmas)

A kapēc tu virtuves virsmu lakoji nevis eļļoji man liekas ka tik ideāli lakotai virtuves virsmai uzreiz būs redzami visi bojājumi kas man liekas virtuvē ir neizbēgami.

Vai RLKR taisa arī uz ūdens bāzes lakas?

Katrai bīstamībai ir vajadzīga sava drošība.

Bet ja stiprinājums ir atbilstoši sienai un slodzei veidots tad vienkāršai lietai kā plauktam nevajag 10x drošības koeficentu.

Ja ieliek pareizu diibeli un pareizu skrūvi un to pareizi pieskrūvē tad tā sliede plauktus turēs nevis līdz skrūves cirpšanas spēkam bet gan uz berzes spēka starp sienu un sliedi plus sirpšanas spēku. Un tas ir tas ko daudzi aizmirst un nezkapēc domā ka katrā skrūvē kas iebakstīta sienā un ljurkājās ir jāvar pakārt buldozeru.

Pie griestiem stiprināts plaukts izturēs tieši tik cik iztur katra skrūve uz stiepi tātad teorētiski pustonnu smagus plauktus varētu iekārt pāris 2mm skrūvītēs, bet kurš ta tādas liek.

Liek jau enkurus un 10mm skrūves ar 100x kaartīgu rezervi. Ja pēc tādiem principiem būvētu ātomreaktorus tad tā elektrība būtu zelta vērta un reaktors izturētu pat ātom sprādzienu.

Vaitu kurpes arī aizsien ar divām kurpju šņorēm katru baidoties ka viena no tām pārtrūks ?

Nē jo tava pieredze rāda ka tas tā nav bijis.

Tātad tev ir bijusi pieredze ar krītošiem plauktiem ja tu no tā baidies.

Vai arī ābsolūti nav priekšstata par materiālu izturību un to kā pie attiecīga materiāla sienas to sliedi piestiprināt.

Bet ja nemaldos Elfa vienīgā piedāvā visu sistēmu kārt uz vienas augšējās sliedes nevis kā citi kad vertikālās sliedes tikai jāskrūvē pie sienas.

Protams Elfas vertikālās sliedes arī var skrūvēt pie sienas.

Ja sienas skapī nav paredzēc mainīt iekārtojumu (plauktu stieņu grozu sistēmu) novietojumu laika gaitā labāk un lētāk likt parastus plauktus.

Ja gribas sienas skapi ar iekšējā izkārtojuma modifikācijas iespējām atbilstoši vajadzībām tad ir vērc skatīties uz ELFA un citam sistemam.

Ja nemaldos tad tie standarti ir dažādi un miksēt nevaig jo var arī nesanākt.

Man ir Elfa bet esu ljoti apmierināc jo paņēmu ar augšējo sliedi un līdz ar to plauktus un vertikālās sliedes var pārāķēt savādāk ja kaukas nepatīk.

Ne viss kas Elfai ir vienmēr ir veikalos pasties www.elfa.com varbūt ka viņi visu ko tev vajag ražo tikai jātrod veikals kurā tas ir.

Elfa vel ir iekš Senukai un uz baznīcas ielas vienā iebūvējamo skapju veikalā.

Ak jā Elfai man nekas nekur nebija jāvīlē lai saliktu.

Spogulim vel var pielīmēt speciālus kronšteinus aiz kuriem tad to spoguli arī piekar.

Man mājās tā karājas 170x90cm spogulis

Tos kronšteinus un speciālo līmi un paskaidrojumu kā pielīmēt var dabūt speciālajos spoguļu veikalos kas taisa spoguļus uz pasūtijuma.

Divi tādi ir uz brīvībenes pirms cēsu ielas pieturas. Vienā no tiem savējo arī pasūtiju.

Visinteresantākais ka tā līmē pilnībā nesacietē bet joprojām pēc 2 gadiem ir tāda ka ar nagu var iespiest.

Ja tam visam pa starpu vel būs banka kas dos naudu tad var pakonsultēties ar attiecīgo banku un nebūs papildus izdevumi par mākleri/juristu.

Protams tāda veida konsultāciju nedabusi prosta bankas filiālē bet nāksies uzmeklēt nodaļu kas specializējas hipotekāro kerdītu sniegšanā.

Ja pašam nau laika ar visu njemties panjem labu mākleri (kā tādu atrast nezinu) lai viņš to dara protams viņš par to gribēs savus 5%

Ja pašam ir viss skaidrs tad kopā ar otra dzīvokļa īpāsnieku dodaties pie Jurista kas jums uztaisīs līgumu. Var iet arī pie notāra bet sakarā ar viņu noslogotību nez vai rezultāc būs labāks par jurista līgumu. Juristu ar vaidzētu tādu kas ir ar nekutamo īpašumu lietām darbojies.