Lietotāja "rsaars@gmail.com" atbildes

Nuuu ... vecais labais staasts, ka kaiminsh ieriiko pagalmaa malkas zaagjeetavu. Vai arii biezhi aizmirst kuuti iztiiriit.

Citiem uzreiz ljoti sagribaas kaut ko kaadam liegt

Eku, riitdien izstaade saakas, akuraat par meebeleem. Tur arii pavazaajies

R, arii pavazaasies

Uzmaniigi ar tiem leetajiem. Man raadiija 2 profilus, akuraat Rehau bija, viens bij laikam frichu, otrs - lietuvaa taisiits un kreisais, tas REHAU uzziimeets bez iipashas atljaujas. Lietuvieshu profils attieciigi krietni leetaaks, bet staasta, ka peec gadiem 2-3 dzeltens paliek. Vizuaali gandriiz neatshkjirami, pat kameer veel nesagriezti un nesaliimeeti, peec tam vispaar nekaadas atshkjiriibas.

Shitaadus logus parasti liek, kad taisa remontu paardoshanai.

R

OK. Es tik piesaucu gadījumus, kas ir "parasti". Vienmēr taču pastāviespēja vērtētājam nemaz uz objektu nebraukt, bet tāpat uz vietasvienoties, ar attiecīgiem rekvizītiem

R

Zemesgrāmatas apliecību un inventarizācijas lietu vajag, kopiju arīvēlams, tiek pielikts pie novērtējuma atskaites. Novērtējumu ietekmēarī apgrūtinājumi, un tie normālā gadījumā ir fiksēti vai nuzemegrāmatā, vai arī uz inventarizācijas papīriem. Inventarizācijaspapīriem jābūt ne vecākiem, kā laikam 5g, un jāatbilst dabā esošamstāvoklim (atkal jau ietekmē novērtējumu).

R

Dārgs? vai tad MDF mūsdienās ir dārgāks par koku? Un kāpēc draņķīgs?

R

Nu redz, pieskaitaamos izdevumos kaadam krutam salonam ietilpst gan laba nauda dizainerim (nedomaaju, ka tie maz pelna), gan administraacijas uztureeshana, gan ljoti daargu un plashu telputureeshana, gan arii augsts peljnjas % (jo taada salona iipashnieks noteikti nepelna maz). Visam tam es piekriitu, un viss tas ir pareizi - prieksh tiem cilveekiem, kam to visu noteikti vajag, un kas to var arii atljauties. Lieki mineet, ka laukos galdnieciibaa nekaa taada nav Rezumee - var gan taa, gan taa. Tie, kas salonaa, vareetu neplest platas acis un smiineet, ka taadas cenas nevar buut. Tie, kas laukos, vareetu savukaart nesludinaat paarlieciibu, ka 450 Ls ir tas vispareizaakais risinajums Peace.

R

Aa, tas tjipa ar domu, ka Riigaa ir jaamaksaa 3x vairaak par to pashu, par ko aarpus Riigas? Nu ... vispaar vareetu taa buut. Kaut vai dziivoklju cenas, ja saliidzina. Tai pat laikaa maizes un desas cenas ir saliidzinaamas ...

R

A vai tad vispaar var bez atbildiibas uznjemshanaas? Saskanjojot projektu jaabuut arhitekta sertifikaatam, buuvprakses sertifikaatam u. t. t.

Tipveida projekts nebija.

Nez, varbuut vienaa gadiijumaa tiek piedaavaatas daudzi varianti, un ilgaaks kopsauceeja atrashanas process (shinii gadiijumaa gan arii taapat bija). Bet +230% mulsina

R

Hmm, vai tad arii arhitektuura muusdienaas tiek meeriita Ls/m2?

Tas taa. Ienaacaas zinja par peern saskanjotu projektu, kopeejaas izmaksas ap 900 Ls no uzdevuma liidz buuvatljaujai, kopeejaa platiiba

250 kv. m., viss normaali uzziimeets saskanjots un taa, notiek celtnieciiba.

And the question is - kaada vareetu buut taa pievienotaa veertiiba, lai par projektu piemaksaatu +2100 Ls (230%)? Par ko meedz taa piemaksaat?

Nu auto es zinu - opel vs mercedes. Kaa tas izpauzhas projekteeshanaa?

Jaa, izskataas peec hiperaktiiva jauniesha, kursh, liekas, ir tiiri OK paardeveejs. Tahaa diskusijaa vieniigie pretargumenti bija shii jauniesha ieprieksheejie dariijumi, kaa arii "paaraak leeti"

Es vairaak par shaadu maaju tehnisko pusi, tjipa - vai ir kaads, kuram shaada maaja reaali nopuvusi?

R

Vai nav taa, ka "to visu tur kopaa" tomeer koka karkass? A sienaam ir jaaveic sameeraa kvalitatiiva apdare, tas gan.

R

Izskaidrojiet, luudzu, siikaak par to aarpraats. Interesanti - Somijaa tagadinjaas buutu siltaaki klimatiskie apstaaklji, kaa pie mums?

R

Nu nu, to pashu vareetu teikt par jebkuru industrijas paarstaavi, un jebkur pasaulee. Meistaru ar lielo burtu vienmeer buus daudz reizes mazaak, kaa parastu meistaru. Ar taadu attieksmi mees taalu netiksim

R

Jaa, cenaa neietilpst zeme, komunikaacijas, projekta saskanjoshana, apkures katls, kamiins, saunas kraasns, santehnika, un "terases iesegums" (nez, kas tas taads).

Viss paareejais, bez zemes un komunikaacijaam, es taa uz savu gaumi izreekjinaaju, ar kaadi 10 kilolati. Nu un zeme + komunikaacijas briivs fantaazijas lidojums

Tie 380 Ls/m2 arii diez vai ir patiesiiba, gan jau, ka visleetaakaas fliizes, tapetes u. t. t. iekljautas. Bet nu visaadi var buut.

Skaidrs vieniigi, ka jebkuraa gadiijumaa pasaakums vareetu buut leetaaks, kaa 100 kv. m. izremonteeta dziivoklja iegaade Riigaa, liekas, pat krietni leetaaks

R

Nja, taa jau es domaaju, ka jaaciinaas ar hemoroiidu efektu

Man latvenergo iedeva papiiru, ka 10A droshinaataaji uzstaadiiti, tjipa korkji. Atveeru sadales skapi - tur kautkaadi primitiivi automaati staav, tjipa 16A. Dziivoklii ir ariidzan viena rozete, kur

380V. Jaapieziimee, ka dziivoklja paardeveejs bija absoluuts kretiins, bet ar elektrikja iemanjaam, un es nebriiniishos, ja jamais buus veicis kautko nelegaalu.

Btw - a kur ganaas sertificeeti elektrikji? Bez sertifikaata iztikt nekaadi nevar?

R, laikam dabuus atkal skaidroties ar kantoru paarstaavjiem, kuri runaa savaa, cilveekiem gruuti uztveramaa dialektaa.

Taa taa. Interesanti

Es te taa padomaaju - cepeshkraasniim jauda kautkaadi 3.5-4 kW sanaak.

Rodas aizdomas, ka jaaiet buus pie latvenergo onkaam, atljautaas jaudas palielinaashanas noluukos.

Kaadam ir pieredze, vai tovispaar ir iespeejams izdariit aatri? Un kaa noskaidrot, vai vispaa ir nepiecieshams?

R

Manupraat, jebkura "normaala" krediitiestaade (a lja bankas) shaadaa situaacijaa ir runaajama. Ja vari pacelt, saac uzreiz sarunas ar deklaraaciju, ka apstaigaasi vairaakas iestaades, lai jamie uzreiz piedaavaa, ko var, un lai nosauc skaidri priekshrociibas, kaapeec lai krediitu njem tieshi pie vinjiem Un noteikti apstaigaa vairaakas.

Iziireeshana patreiz, manupraat, ir izdeviigaaka, kaa paardoshana. No otras puses - nesen pienjemts kautkaads groziijums likumos vai kas nu tur, kas uzliek kautkaadu atbildiibu veerteetaajiem. Liekas, ka veerteetaaji tagad saaks piezemeetaakus ciparus ziimeet, liidz ar to var rasties situaacija, ka ieguldot 100 kilolatus maajas buuvnieciibaa, taas veertiiba tiks noteikta, piemeeram, 90 kilolati.

Un noteikti ieteiktu, pirms pirkt zemi un celt maaju, nereekjinaaties ar leetaakajaam cenaam, ko var reklaamaas atrast. Bet tas jau, kaa paveicas

R

www.vindeks.lv

Noveerteejums bija krietni augstaakaa liimenii, kaa beernudaarza (kaadu man savulaik izgatavoja Latio, piemeeram). Bija pat ljoti interesanti palasiit, siiki aprakstiitas visas metodes, ko lieto, formulas, peec kuraam reekjina.

Noveerteejums bija pa 40, novereteejuma update peec gada pa 20 Ls.

Veeraa tika njemtas ne tikai dariijumu summas, kas regjistreetas ZG, bet arii sludinaajumos atrodamaas un kantora riiciibaa esoshaas "reaalaas" dariijumu cenas.

Driikst uzskatiit sho zinju par bezmaksas reklaamu

HB arii hevo shaadu tabulinju, dziivokljiem ne-Riigaa. Tur veertiiba zemaaka, bet veerteejums nav vajadziigs, ja ar to pietiek. Ja nepietiek - driikst iet pie akcepteeta veerteetaaja, tas noveertees, un peec taa arii vadiisies. Ir man tas prieks hevot dziivokli arii provincee

Taisniiba ir par taam veerteetaaju saistiibaam - cik man zinaams, vereteetaajkantori, lai iekljuutu bankas akcepteeto sarakstaa, paraksta kautkaadus peiperus, ka gadiijumaa, ja jaaveic iipashuma realizaacija, veerteetaajkantoris to veic par noraadiito summu un noraadiitaa terminjaa (3 meeneshi parasti), vai arii pats par shaadu summu atpeerk.

R

Nu re, kaa vienmeer. Nokaartoju es visus papiirus VZD normaali - nee, vienalga, man meegjina pieraadiit, ka _iisteniibaa_ normaali nemaz nebija )) Nekas, viss, vienmeer, nekad ... nu kautkaa neticami sanaak beigu beigaas

R

A kaada starpiiba, cik ieguveeju? Un vispaar - vai tad kasieris ir ieguveejs? Vinsh tak tiek ekspluateets pa leeto taapat kaa paareejie iesaistiitie. Ieguveejs galugalaa ir viens burzhuaa

R, sha izbeigs shiisdienas verbaalo caureju

Ko nu re? Spekulanti kaa spekulanti.

Un vispaar, mums te ir kapitaala uzkraashanas stadija: P tas visu pamato un izskaidro.

R

Nja ... atceros, toreiz baigi cepos par teemu Da nu ...

R, ies ka labaak maajaas

Iesaku Vindeks.

Starp viena un taa pasha objekta veerteejumu no Latio un Vindeks bija starpiiba kaadi 30% ash, pagaajushogad saakumaa. Pie kam neko paaraak augstu jau arii tas Vindeks nenoveerteeja. Mani noshokeeja konkreeti Latio veerteejums - profesionaalji esot un taa. Man domaat, tirgus veertiibu nosaka, par pamatu njemot peec iespeejas liidziigaaku objektu paardoshanas cenas tajaa briidii, un kautko prognozeejot uz priekshu. Uz manu pieprasiijumu maybe piedaavaat kaadus paaris objektus par vinju noveerteeto cenu iegaadei nekaveejoties, latio nekaadi nereagjeeja Aiz kam iestaajaas sheema "napatiik - nepeerc"

R