Lietotāja "mario@sveiks.lv" atbildes

Tapēc jau es ieteicu taisīt nevis garažu bet saimniecības telpu/darbnīcu, kur pašam uzturēties un rosīties. Jo tad tā telpa speciāli tam arī tiks veidota nevis ar domu kad izbraukšu ārā mašīnu es tur kauko varēšu padarīt.

Tas ir apmēram tā pat kā cerēt ka tad kad no guļamistabas izvilkšu gūltu man tur būs laba sporta zāle.

Es varbūt esu atpalicis bet kurš no jums modernajiem auto spēj izdarīt vēl kauko vairāk par logu mazgāšanas škidruma pieliešanu un logutīrītāju nomaiņu lai specīali priekš tā taisītu garāžu?

Re: Garaazha ieksh maajas

Nu kā var tik ļoti mīlēt dzelzs gabalu lai tam būvētu māju.

Auto nav auksti, auto nav dvēseles, auto nesāp nu vismaz kamēr vel mākslīgais intelekc nav izdomāc tas tā ir.

Mīliet sievu/vīru bērnus celiet priekš viņiem māju bet auto ir lai ar to brauktu nevis pārvērstu par ģimenes locekli un ļautu dzīvot mājā.

Nēsu redzējis nevienu garāžu kurā būtu bijusi kārtība. Visas tās ar laiku pārvēršas par nevaidzigu mantu noliktavām.

Mans ieteikums un drošvien ja man būs māja tā arī darīsu.

Taisīt saimniecības telpu kurā veikt saimniecības darbus un atsevišķi vien vai divvietīgu auto nojumi atkarībā no auto skaita.

Automašīnai ziemā pilnīga atkaušēšana katru nakti ir daudz kaitīgāka nekā nepārtraukta uzturēšanās salā. Sāls katru rītu tiks klāt pie sausa silta autiņa.

Ja gribas aukstā ziemā iekāpt siltā autiņa tad automašīnas autonomā apkure ir ērtāks un lētāks risinājums.

Bet ja taisa mājas 2vietīgu servisa boksu tad neaizmirsti to ka griestus vajag vismaz 4m augstus lai servisu varētu nokomplektēt pilnvērtīgi ar visu pacēlāju. Bedres tomēr ir nepraktiskas un nav modē ja nu vienīgi apvienojumā ar vienceliņa 6m baseinu.

Ak jā bremžu stendus tagad ar var dabūt. Tas tā lai pirms izbraukšanas pārbaudītu vai bremzes šancē.

Nu tak skaidrs ka veikalā nopirkt ir lētāk jo tā tiek ražota vairumā rūpnieciski tātad izgatavošanas izmaksas ir mazākas.

Juveliera/mākslinieka gadijumā tu maksā par viņa darbu ko viņš ir veicis speciāli tev.

Ka zinams mitrumu labi uzsuc cukurs un laikam ari sals.

Kadreiz vel starp vecajiem logiem lai nesvistu ciet tika likta neliela kastite ar sali.

Varbut ka letak to mitrumu uzsukt sanak ar cukuru izber to pa visu palodzi vismaz 1cm bieza slani mos palidz.

Nu labi saber kada plakana trauka ar pec iespejas lielaku virsmu un noliec uz palodzes.

Ja mitrums bus daudz iegusi cukura kluci ko varesi parverst cukura graudos ko likt pie tejas ja ne pasam tad vismaz cieminiem.

Nedomaju ka to siltummaini tu pec sienu izzusanas vairs lietosi lidzarto ta bus lieki izsviesta nauda, jo kada starpiba ka tu to ieplustoso gaisu sasildi vai ar apkuri vai silltummaini energija tapat bus japatere abos gadijumos.

Cerams ka tu tiem "meistariem" samaksāji ar naudu kas gaismā izbalē vai mitrumā izplūst.

Tā teikt kāc darbs tāda alga.

A tev ta maja taksh ir galiigi svaiga. Un drosvien ka nokauka mureta.

Es kauka esu dzirdejis ka jaunam pajam sienas vel labu laiku zustot un izdalot mitrumu.

Varbut ka tie logi tev tapec apraso. Kad sienas izzus lidz vajadzigajai kondicijai varbut ka stavoklis uzlabojas.

A kas tev notiek ar logiem ja kaadu logu atstaj uz ziemas vedinasanu ilgaku laiku valja.

Un ta brinas kapec metala pasaule sak pietrukt.

Uz tavas pariktes nevis gramatas bet kravas automasinu var novietot. Var redzet ka par materialu izturibu ir maz sajegas vai ari parak liels bailu faktors.

Ja netici tad kadreiz pamegini nostaties uz tuksas nedeformetas kolas bunzinas un sapratisi ka pat tac plans aluminija slanitis pareiza forma tevi notures un nedeformesies.

Ja tas plansienu trubas nedeforme un slogo vertikali vinas iztures loti daudz gramatu protams ja pa tiem plauktiem paredzec vienlaicigi kapelet un izveikt dejas ap stangu tad pie dejotajas svara virs 100kg varbut ka ari neiztures.

Kapec taisot kauko jaunu taisit ta lai tas izskatas vecs?

Velk taka uz plagiatismu. Gribas dzivot ieks kauka veca ej dzivot uz brivdabas muzeju.

Stieni hrometu vis letak man liekas var dabut Alfas Senukai bij man liekas vizmaz 2x letak neka citur tur ar bij tie specialie gredzeni.

Brivibsielas kursos var dabut ari priedes stieni/balki 5cm diametra varbut tas labak saderes ar tiem plauktiem.

Būvmateriālu veikalos krāsu nodaļā parasti ir paraudziņi kas nokrāsoti nobeicēti ar visiem pieejamajiem standartoņiem varbūt tur ir arī tev vajadzīgais.

Vajadzētu gan ņemt vērā ka tas tonis uz mazā paraudziņa izskatās gaišāks nekā ja ir nokrāsota liela plāksne. Tas tā zināšanai.

Neņemos apgalvot, bet varbūt ka tam auto bija lemc būt nozagtam, jo tauta zin teikt ka mēdz būt auto ar sliktu auru un visā auto mūža garumā īpašniekiem tas rada tikai problemas.

Te lūk Izvilkums no civillikuma (Nais copiraic)

Ak jā tādu lietu kā galvotāju Civillikums nedefinē. (es neatradu)

PIRMĀ APAKŠNODAĻA.

Aizdevuma līgums.

I. Vispārīgi noteikumi.

1934. Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

1935.

Līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu dot, bet otra to pieņemt, ir spēkā tikai no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru. Ja apsolītājs pēc tam atteicas izpildīt, tad viņam jāatlīdzina otrai pusei visi zaudējumi.

1936.

Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.

1937.

Ja kādas personas vietnieks dod aizdevumu viņas vārdā, tad tiesība to atprasīt pieder katrā ziņā atvietojamam, vienalga, vai aizdotas viņam pašam vai viņa vietniekam piederošas atvietojamas lietas.

1938.

Ja aizdevums dots citas personas vārdā, bez viņas ziņas un piekrišanas, tad, vēlāk šai personai tādu aizdevumu apstiprinot, viņa iegūst arī prasījuma tiesību. Bet ja viņa aizdevumu neapstiprina, tad par kreditoru uzskatāms tas, kas aizdevumu devis.

1939.

Aizņēmējam jābūt rīcības spējīgam; tādēļ aizņēmums, ko noslēgusi aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, bez aizbildņa vai aizgādņa piekrišanas, nav spēkā. Aizdevējs tomēr var prasīt atpakaļ visu to, kas patiesi izlietots aizņēmējam par labu.

1940.

Līdzējiem vajadzīgs nodoms noslēgt aizdevuma līgumu. Ja bijis tāds nodoms, ka jāatmaksā tikai daļa no aizdotās summas, tad par aizdotu atzīstama tikai šī daļa, bet pārējais šaubu gadījumā uzskatāms par dāvinātu.

1941.

Aizdevums var būt spēkā arī nenododot pašas lietas, ja līdzēji vienojas, lai aizņēmējs atstāj pie sevis kā aizdevumu citas atvietojamas lietas, ko viņš savkārt ir parādā aizdevējam uz kāda cita pamata.

1942.

Ja kāds nodod otram kādu neatvietojamu lietu, lai tas to pārdotu un pēc tam atstātu pie sevis ieņemto summu kā aizdevumu, tad saņēmējs uzņemas risku par lietu no tās dienas, kad tā viņam nodota; bet aizdevums rodas tikai no tā laika, kad saņēmējs dabūjis pārdodot ieņemto summu.

II. Aizdevuma atmaksa.

1943.

Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

1944.

Ja aizdotās atvietojamas lietas, izņemot naudu, jāatdod naudā, tad pie tam jārēķina nevis tās tirgus cenas, kas pastāv aizdevuma atdošanas laikā, bet tās, kas bijušas nodošanas laikā. Ja aizdod vērtspapīrus, tad to vērtība noteicama pēc tā kursa, kāds pastāvējis aizdevuma nodošanas laikā.

1945.

Ja aizdevums jāatdod pēc uzteikuma, tad termiņš aprēķināms no tās dienas, kad uzteikums paziņots parādniekam; bet kad uzteikuma termiņš nav noteikts, tad tas pieņemams sešus mēnešus garš.

1946.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Ja par procentu termiņu nekas nav noteikts, tad tie dodami ikgadus, aizdevuma nodošanas dienā, par notecējušo gadu, bet aizdevumiem uz īsāku termiņu nekā gadu – reizē ar kapitāla atmaksu.

Ja kreditors saņēmis procentus par zināmu laiku uz priekšu, tad viņam ir gan tiesība pirms šā laika notecējuma kapitālu uzteikt, tomēr pašu aizdevuma atdošanu viņš pirms tā nevar prasīt.

A pie mums nevar takā ēģiptē kamēr māja nav nodota ekspliuotācijā tikmēr var nemaksāt kaukādus nodokļus (ja nemaldos nekustāmā īpāsuma nodokli)

Tapēc tur visiem mājas visu mūžu ir būvēšanas stādijā.

Ok 10m max uzsuuksana pie atmosfeeriskaa spiediena.

Varbut ka var urbumaa ap spici palielinat spiedienu lai udens pats skrien pa trubu aaraa ka to ar naftu dara.

2 spices blakus pa vienu pusam gaisu ieksa pa otru udens nak no pazemes ara.

Galvenais jacer ka tas pazemes udens rezervuars nav ar kadu dabigu caurumu ar virszemi kur citur savienoc.

Bet varbūt lētāk ir uzturēt spicē totālu vākumu un trubas aukšgalā savākt tvaiku un to kondensēt nekā baisā dziļumā likt pumpi

Tapec izmanto vienkarsu tehniku ka udenstruba ielej uudeni ta lai ta pilniba piepildas un tad iesledz sukni.

Un lidz tam bridim kamer tai staba meparadisies 10m gars burbulis (pec aa teorijas) udeni vares suknet kautvai no 1km dziluma.

tapec vajadzigs tas atpakalvarsts kas nodrosina to lai neveidojas tas 10m garais burbulis.

Es runāju par paveicamā darba daudzumu tu par sūkņa tipu.

Ūdens pacelšanai nepieciešamais darbs ir vienāds. Bet atkarībā no sūkņa mehānisma precizitātes ir atkarība tā ražība dažādos apstākļos.

Un tā kā centrbēdzessūkņu precizitāte ir nesalīdzināmi sliktāka par virzuļsūkņiem tad tur arī parādās tā neuzsūkšanas spēja.

Virzulsūknim virzulis iet blīvi gar cilindra sienām savukārt centrbedzes sūknim lāpstiņas griežas labu gabalu nost no sieniņām. Kamēr pa to spraugu spiežas ūdens tikmer zudumi ir mazi a kad pa spraugām skrien gais zudumi ir dramatiski.

No primitiivas fizikas izriet ka enerģijas daudzums kas jāpatērē ūdeni pārvietojot vienādā augstumā nav atkarīgs no tā vai to ūdeni velk vai stumj.

Tātad visa atskjirība ir atpakaļvārsta drošumā. Ja jauda ir pietiekama tad navnekādas starpības kurā galā to sūkni liek.

Ja atpakaļvārsts noslēdz un ūdens netek atpakaļ un suknim pa spraugām nerauj gaisu vai nespiež ārā ūdeni nav starpības vai to sūkni liek augša vai apakšā.

Sukni apakšā liek tie kuriem ir sūdīgs atpakaļvārsts vai krievulaiku paranoja kad ūdens vienmēr bija jāuzlej lai to sāktu pumpēt.

Mangaļaus lai pumpētu ārā ar diez vai kāc urba tik lielu caurumu lai sūkni

600m zem zemes iebāztu.

Pareizi jo dabā viss nav tik vienkaarshi kaa izlietnē no kuras uudens tek prom pa notekcauruli.

Dabā tas ūdens kas nonāk uz zemes virsas līdz pāris metru dziljumam var aizvirziities prom simtiem metru.

Ne pa velti izdomaaja melioraaciju kas to visu dabiigo teceeshanas/neteceeshanas celju novirza tur kur cilveekam gribaas nevis tur kur daba to paredzeejusi.

Un tas kā un kur tas ūdens tek zem zemes domāju ka nav pat skaidrs labam ģeologam/āderu zinātājam.

Senie latvieši akas taisija uz tekošām pazemes upēm/āderēm.

Spiču spraudēji dur tai vietā zemē kur klienc parāda. un sprauž to trubu tik dziļu zemē kamēr trāpa uz kādu pazemes peļķi kur tas ūdens satek no sausās toletes un visa pārējā un sastāvās tapēc arī smird.

To ka virszemes avotā ūdens ir tīrs un blakus esošajā peļķē netīrs to saprot visi bet to ka zem zemes ir tāpat nesaprot, jo domā ka zem zemes viss ūdens ir filtrēc un kā no mangaļu pudeles, bet zem zemes tāpat ir upītes ar dzidru ūdeni upītes ar kanalizāciju un atstoiņiki.

Tātad vienā galā pie tā pašregulējoša vada var likt klāt štepseli un spraust iekšā rozetē, bet kas jādara ar tā pašregulējoša vada otru galu? Tur liekas kaukāda pretestība vai vienkārši tiek izolēti vins no otra atsevišķi un viss?

Ir nopērkami tie speciālie komplekti ko liek tam pašregulējošam vadam galos bet nav īsti skaidrs kapēc par nedaudz vada un parastu stepseli jāmaksā tuvu pie 10Ls, jeb tai komplektā ir velkautkas? Diemžēl veikalā tas viss ir paslēpts maisiņā un nav redzams kas tur īsti ir iekšā.

Tas pagrabs man ir uz balkona siltinātas kastes veidā.

Kurai iekšā janodrošina automātiski pašregulējoša nesasalšanas temperatūra.

Balkonu ta kaukā lietderīgi jāizmanto ziemā kad uz tā saulītē negozējas.

A kaukur var dabut mazjaudas sildelementus ta ap 100W vai pat mazakus?

Lampa bundza atri parkarsis un izdegs tatad lampa neder.

Un lai ari cik maza energija tiek patereta gaismas razosanai tapat tie bus lieki paterini plus lieki izdevumi gaismas slapesanas sistemas izveidosanai.

Tam pasam DEVI www.devi.lv ir tie pasregulejosie kabeli par kuriem man nav isti skaidribas ka tie strada.

Saucas pasregulejosie un ir speciali domati gan udens trubam gan notekcaurulem.

Tas kas zila krasa ir paredzet vainu ievietosana pasa truba vai ari ar spidigo foliju pielipinams pie trubas no arpuses.

Cena tam zilajam ir ~7Ls metra bet gatavs vads ar rozeti gala 2m maksa virs

30Ls.

Ja tev izdodas noskaidrot ka tas "pasregulejosais" strada painforme mani ar.

Bija tāda doma, bet gaismas avots kā sildītājs neder, jo telpā vajag siltu bet ne gaišu.

Principā tas ir ljoti miniatūrs pagrabs kurā ziemas laikā jāuztur daži grādi plusā ja āra temperatūra nokrīt zem 0.

Ja ūdeni uzsilda un uzreiz tajā mazgājas patērīņi būs vis mazākie vai tu to ūdeni uzvārīsi un šķaidīsi ar aukstu vai sasildīsi tikai tik siltu lai mazgātos.

Liekais enerģijas patēriņš ir tā siltā ūdens uzturēšanai pārējā dienas laikā kad to neizmanto. Tātad ūdeni vajag uzglabāt ar pēc iespējas mazāku temperatūru un pēc iespējas mazāku daudzumu, bet kāda jēga tev no 10L 37grādus silta ūdens. Savukārt uzglabājot 200L 37 grādu ūdens vajag lielu tilpumu kam būs liela dzesējoša virsma - akal neizdevīgi.

Mans ieteikums vidusceļš.

Pieņemot ka ideālais ūdens priekš mazgāšanās ir 37 grādi.

Siltajam ūdenim vaidzētu būt ar vidējo temperatūru starp 37 un 100 grādiem lai būtu visekonomiskākā temperatūra pie vismazākā tilpuma. Tātad 68,5.

Ja boilera lielums paņemts ar lielāks nekā patērējamais siltais ūdens, tad temperatūtu proporceonāli vaidzētu samazināt.

Ja boileris paņemts mazāks tad temperatūru proporcionāli vajag paaugstināt.

Fiziku skolā taksh mācījamies.

Vo to es ar nesaprotu.

Ka pāris nedeļas pēc tam kad sadeguši 6 cilvēki, jo bija likvidēts pažarnieku depo naudas trūkuma dēļ Iekšlietu ministrija publiski demonstrē jaunos iepirktos ieročus un to ka tiem vēl tiks tērēti 15 miljoni.

Uguns dzēšanai un cilvēku glābšanai naudas nav bet cilvēkus nogalinošu ieroču iegādei atrodas atliku likām. Interesanti vai NATO prasības nenosaka to kādā mērā jādodrošina iedzīvotāju aizardzība no dabas katastrofām. Laikam jau nē jo viņus jau interesē lai mūsējiem būtu gana stroķu ar kuriem skriet citiem palīgā nevis gana tegnikas lai cīnītos ar postažu savās mājās.

Nēsu dzirdējis ka kaut ar viena ieroča palīdzību mūsu armija būtu izglābusi kāda cilvēka dzīvību, bet vot to ka ar tiem stroķiem mūs visu biedēs NATO samita laikā varēs pārliecināties ik viens.