Gan viens, gan otrs veids ir pilniibaa legaals, iespeejams un arii labi apmaksaats. Un kamdeelj tad nespiid? Tas buutu pazeminaajums amataa?
))
R
Gan viens, gan otrs veids ir pilniibaa legaals, iespeejams un arii labi apmaksaats. Un kamdeelj tad nespiid? Tas buutu pazeminaajums amataa?
))
R
Cieniitais, nu ko Tu lej?!
Vismaz apdomaajis kaut nedaudz buutu.
Tas, ka viens maksaa 3 Ls/kg, a otrs 30000 Ls/gab, principaa, nenoziimee neko iipashu. Buutiiba ir vienkaarsha - abi kantori nodarbojas ar starpnieciibas pakalpojumiem, lai arii kaados skaistos vaardos to nenosauktu. Desas vai zeme - taas ir nianses. Katraa biznesaa savas manipulaacijas, lai preci nogaadaatu liidz pirceejam, kas atkal ir nianses.
Tev par staaveeshanu rindaa pievienotaa veertiiba liekas 0. Man taa liekas 1. Kaadam citam 2, veel kaadam 3. Neapcel, luudzams, tos, kuriem viedoklis par lietaam atshkjiras no Taveejaa, vispareizaakaa.
Taa ir tiiri vinju dariishana ![]()
R p. s. vai tik tas nebija arii cilveecinsh ar segvaardu MarisT, kas pirms dazhiem gadinjiem skalji breeca "kas gan taa par gjimeni bez beerniem, shtrunts vien ir"
))
> problema ir tur, ka neprofesionali maisa gaisu. tas pats ir ar
> gramatveziem, par sekretari ar katra kaza, kas pazist telefonu, taisas.
Nu maisa jau it kaa, bet nu kur vajag, tur jamos atpaziist. Nu kas tas par profesionaali, kas grib pa mazu algu straadaat ![]()
Tieshi taa. Princips tachu vienkaarshs, nepatiik - nemaksaa. Pat nekaadus izveerstus pamatojumus tam nevajag
ir pietiekami daudz cilveeku, kas maksaa, un taa ir vinju dariishana, kaa grib, taa izklaideejas ![]()
Par VZD tu velti taa, tas taads vienpusiigs apgalvojums. Man, piemeeram, ar VZD nav bijushas nekaadas probleemas. Vienmeer viss laipni un laiciigi.
R
Nu bet ko Tu tur taisies apmaksaat - maaklera darba stundas, vai konkreetu pakalpojumu, dziivoklja paardoshana, 1 gab.? Tu kad veikalaa peerc desu, arii prasi, cik % panjem veikals kaa starpnieks, kaads pamatojums shaadam % u. t. t.? ![]()
A zini, kaapeec aiz peljkjes maakleri straadaa daudz vairaak, zina daudz vairaak par konkreetu objektu, u. t. t.? Padomaa par to ...
Un vispaar - kaapeec lai straadaatu, ja var nestraadaat un 10% iehavot?
))
R
Nu bij statistika, ka kautkaadi 5% laikam. Taa gan bij tjipa "oficiaalaa", un, ja nemaldos, tur bij apgalvots, ka virs 300 Ls sanjem 5%, kautkaa taa.
Nee nu es neapgalvoju, ka taa sanjem daudzi. Bet es ceru, ka taa pelniis daudzi, un peec iespeejas tuvaakaa naakotnee. izskaidrojums shaadai ceriibai ir viens - manis pasha savtiigaas intereses ![]()
R
Varu pakomenteet.
Alga neietver tikai to summu, kuru paarskaita darbiniekam 1-2 reizes meenesii, bet arii nodoklju maksaajumus. Liidz ar to 7000 gadaa atbilst summai 470 Ls meenesii "uz papiira", jeb kautkaadi, ja nemaldos, 330 +/- uz rokas. Un es sliecos domaat, ka paziistu ljoti maz taadus, kas par shaadaam naudaam straadaa.
Atkal jau - ja ar 7000 Ls saprotam summu uz rokas, kas sanaak 583.33
Ls meenesii - nu nekas dizhs tas arii nav. Un shaadas naudas nu nekaadi nesaistaas ar kautko kriminaalu ![]()
Attieciibaa par darbavietaam - nu pameegjini, piemeeram, par kaadu juristu kautkur pastraadaat, un taa ... es nez, ar ko Tu nodarbojies for Your living.
Ja par "normaala alga LV" - tad tas viss ir relatiivi. Ar normaalo algu LV cilveeks, aizbraucot piemeeram uz UK, suukaa ledu. Jaatiecas ir uz to, lai normaala alga LV buut >= kaa jebkur citur. A savaadaak - sociaalisms ...
R
1) 5000 EUR nebuut nav "normaala" alga 1 cilveekam uz pusgadu, tas tikai taads sociaalistisks "iztikt var", "vajag vienkaarshaakam buut" u. t. t.;
2) bez algas, ir arii "pieskaitaamaas izmaksas", saakot no apmeeram tikpat, cik alga;
3) 10% starpniekam IMHO ir daudz, kautkur lasiiju, ka. ee 2-3% njem, pie mums esmu saskaaries ka njem 5%, un nedaudz mazaak, bet nu Balsts gadiijumaa taa ir firma, tiri piri, sk. 2. punktu par pieskaitaamajaam izmaksaam ![]()
4) a nafig tie starpnieki?
R
Tēma: Balkona aizstikloshana.
Re: Balkona aizstikloshana.
Tikai tad, ja piekjer stikloshanas briidii. Savaadaak ir jaasniedz pieraadiijumi, ka to ir dariijis patreizeejais iipashnieks: )
Lai buutu droshi - var veikt bezramju stikloshanu. 80 Ls/m2 un uz priekshu: ) Man tas sanaaktu 720 Ls, bet taa vietaa pasuutiiju no koka, un arii lodzhijas sienas un griestus apshuvu un nosiltinaaju pa 500.
Diemzheel, tel. num. kautkur pakaasu: (
sp
Tilc wrote:
>> Jasaskanjo ar ko? ? Kur taadas lietas ir aprakstiitas? ? saak mazliet
>> biedeet. .
>
>
> minimums ar nama paarvaldnieku, maksimums ar pilseetas galveno arhitektu
>: ) tas ir sakaraa ar to, ka mainaas maajas vizuaalais skats. katraa
> zinjaa paintereseeties pie paarvaldnieka ljoti iesaku, citaadi var arii
> administratiivo sodu ieshkjiebt
>
> wbr,
> T.
>
Tēma: Vai tas jau ir saakums
Re: Vai tas jau ir saakums
Ai nu tik nevajag: ) Pie vidusjuuras ar ir dazhaadas attiistiibas regjioni, un ja maaja ir laba un pa 100 maarcinjaam, tas tik liecina, ka regjions nabadziigs, dariit tur nefig, un kaads biezais var sev maaju nopirkt chista fanam un atpuutai.
Paskaties labaak, kas notiek pilseetaas ar attiistiibu: )
Btw, cenas reaali taadas ir gan. Ljoti daudz dzirdeets par burzhuju penshiem, ka aizejot pensijaa paardod savu buutu tur, kur dziivojushi (jo apmeeram uz to laiku akuraat beidz maksaat krediitu), nopeerk buudu, kur klimats siltaaks, sanjem pensiju cik nu pienaakas, apdroshinaas par paarpalikusho naudu no buudas paardoshanas, un dziivo nost labi un silti: ) Celjo vislaik u. t. t. Diemzheel, tas neattiecas uz cilveekiem, kam jaastraadaa. . .
sp