Saules kolektori!

manuprāt no ekonomiskā viedokļa pagaidām vēl nav vērts likt. kamēr tas skaitās zaļš un moderns. tas it tikai vietās, kur nav alternatīvas.

Stipri atkarīgs no tā, cik liels ir karstā ūdens patēriņš. Jo tas ir lielāks, jo ātrāk kolektori atmaksājas.

Lielākā problēma, ka sir saistīta ar saules kolektoru darbību, ir to pārkaršana vasaras dienās, kad siltā ūdens patēriņš ir niecīgs vai nav vispār. Visbiežāk tas notiek gadījumos, kad ir uzstādīti par daudz kolektori. Ideāli, ja ir baseins, kuru var iegrūst saules siltumu, kad karstā ūdens tvertne ir piesildīta līdz maksimumam. Tad arī kolektoru sistēma darbojas neatslēdzoties.

Nez cik Latvijaa tas ir aktuaali...

Guuglee var dabuut rezultaatus par vienu skolu, kura uzlika. Beigaas izraadiijaas, ka vasaraa, kad tur tieshaam ir drusku siltums, beerni skolaa nemaz nav. Rudenii-pavasarii kaa izraadaas biezhi ir apmaacies. Ziemaa - tais paaris saulainajaas dienaas laikam jau bij diezgan labi, bet kopeejaas atsauksmes nebij pozitiivas.

Tā ir Aizkraukles novada ģimnāzija. Kā jau teicu, jo lielāks karstā ūdens patēriņš, jo lielāks ieguvums. Ja skolā pa vasaru karstais ūdens un apkure nav vajadzīga - attiecīgi ieguvums arī ievērojami samazinās. Rudenī un pavasarī tas ieguvums tik mazs nemaz nav. Par ziemu - tas atkarīgs no arī no āra temperatūras - jo zemāka, jo vairāk kolektors zaudē no uztvertā siltuma. Igaunijā viens mūsu klients uzlika sev uz mājas jumta 6 saules kolektorus un izbūvēja sistēmu tā, ka tā darbojas, gan uz ūdens sildīšanu, gan uz apkures atbalstu. Vienu dienu Janvāra sākumā (bija apmākusies diena un ārā +5 grādi) zvanīja un baigi priecājās, ja kolektors uzsilis līdz 50 grādiem un karstā ūdens tvertnē sanitārais ūdens gandrīz līdz 40 grādiem (ziemā no ūdensvada ienākošā ūdens temperatūra parasti ir bikiņ zem 10 grādiem). Ieguvums pamatīgs - temperatūra pacelta par 30 grādiem!

Viss ir gana vienkaarshi:

Buuveejam 100m3 uudens rezervuaaru, pakojam riktiigi ar siltuma izolaaciju.

Ar saules kolektoriem to mantu visu vasaru sildam, ziemaa teereejam un kjeram retos saules starus. Man maajaas 1m3 uudens tvertne, uzsildiita liidz 80C, nodroshina siltumu 24h, ja aaraa nav aukstaaks par -5C, kaa videeji pie mums ir. Luuk arii >3 meeneshu apkure "na haljavu". Ja veel izdodas ko klaat ieguut, varbuut visu ziemu izvelk.. Domaaju, ka shaadai sisteemai paraleeli malkas katlu jaasleedz - kuru var kurinaat kad tiikas, jo nav nekaada sakara aar siltumu maajaas, pasildam tik milziigo tvertni;).

Skaidra matemaatika: 40kW katls stundaa dod 40kW siltuma, kas ir ~3Ls elektriibas ekvivalents. ja kurinam 10 stundas, ieekonoomeejam 30Ls miinuss malka... Jo dizjaaks katls, jo mazaak darba.

Vienīgā problēma, kur tos 100m3 lai liek. Bet kopumā viss pareizi, izņemot to, ka nez vai no vasaras sasildītais ūdens, lai kā arī būtu nopakots rezervuārs, noturēs temperatūru visas ziemas garumā... papildus jauns malkas katls vai jau esošs gāzes katls ir laba fīča

Eu a cik dzili trubas jarok zeme lai zemes kodola siltumu izmantotu ?

Diskoverija radija bet nepiefikseju cik tur isti dzili vini bij ieurbusies.

Un cik cilveeku procentuaali latvijaa dziivo privaatmaajaas?

Paareejiem atliek vien maksaat tik cik vinjiem paprasa, jo organizeeties un kauko dariit lietas labaa ir paari parastaa cilveeka speejaam.

--

KPL, gatavojas riigas siltuma jaunajiem tarifiem...

Ja daudzstaavenes pagrabu, kura izmeers sameerojams ar maajas izmeru un augstums 2m, piepilda liidz malaam ar uudeni, ekonomija nebuus ilgi jaagaida;).

Bet praktiski shaadam risinaajumam izdeviigaaka ir mazstaavu apbuuve, ja celj no jauna.... virs dizjaa siltuma akumulatora celj paliigeekas vai ko citu.

Man liekas ka lai tas viss vissmaz lidz ziemas sakumam butu silc tur ar pakojumu nepietiks drizak bus kac vakuma termoss jataisa kas varetu bur diezgan dargs prieks.

A nevar ar to vasara ieguto energiju kaukadus atomus kopa stumt - tjipa pretreakciju atombumbai un tad pa ziemu akal tos skelt.

Jo tas bez aprikojuma varetu but kompaktaks energijas uzkrasanas veids.

Tjipa 100 gram atomu apvienosanai izterejam 100Mw un pa ziemu akal tos 100 gramus sadalam.

Vienkaarshaak buus uzstaadiit atomreaktoru no kaadas norakstiitas zemuudenes - peldeeshanai pa juuru vinji vairs neder, bet siltumu gan jau veel dod pietiekoshi))

baigais deficits esot un buvvaldee baaaaaaaaaaiiiiigo kukuli vajagot lai atlauju dabuutu

nav pilniigi nekaadas jeegas vispaar apkuri ieriikot tajaas daudzstaavenees, kameer tur viss siltums aiziet sniega kauseeshanai apkaartnee, kaa liidz shim.

kas speej organizeeties, tas var arii bez beedu samaksaat, cik prasa, vai "noorganizeet" sev atsevishkju maaju

> Vienkaarshaak buus uzstaadiit atomreaktoru

i pats saaksi spiideet no energjijas paarpilniibas ;)

> nav pilniigi nekaadas jeegas vispaar apkuri

> ieriikot tajaas daudzstaavenees

ja kas nepatiik, atsakies ;)

Taa ne, bet ir dzirdeets, ka shur tur meegjina parafiina (vai taadus kaa) siltuma akumulatorus. Vajag daudz reiz mazaak siltuma tureetaajas vielas un piemeeram 10m3 parafiina ziemai ir pilniigi sapraatiigs risinaajums. Daudz energijas jaapieliek lai mainiitu vielas agregaatstaavokli.

Labs risinaajums buutu kauseets volframs, ja buutu saule tik karsta..;).

Man skolā mācīja, ka ūdenim ir vislielākā siltumietilpība. Ja fizikas likumi nav mainījušies, tad ūdens ir ideāls siltuma akumulators - aizņem vismazāk vietas attiecībā uz uzkrāto siltuma daudzumu un ir lēts.

Bet vienalga izbuuveet taada tilpuma rezervuaaru, taadu kas nebuutu jaapkopj un jaaremontee ilgus ilgus gadus, izmaksaatu varen daudz pret to summu ko meeginaam ietaupiit. Piedevaam, vinsh aiznjemtu vietu eekaa, kuru visdriizaak ka vareetu kaukaa lietderiigaak izmantot