Ekonomijas nolukos esmu sapircis visa majas ekonomiskas lampas un lampihjas.
Nakti un tumshos vakaros esmu sacis noverot divainas lietas - lustra ar 5 lampam izslegta veidaa viena lampa midzina, tipa ka disko zalee.
Vai ir kadas idejas, par ko tas liecina?
Martins
nu, radioaktivitaate lampinjaas 
))
(paskaties, ari paareejaas pec lietoshanas tumsaa nedaudz spiid)
Nevis nedaudz spiid, bet riktigi midzina. Sodien no rita ieeju otra istaba un viena lampa taisa gaismas muziku!
pameegini to lampu citaa vietaa (ne tai pashaa lustraa) ieskruuveet, vismaz noskaidrosi vai nau vienk kaukaada straavas nopluude gar sleedzi, un lampa sanjem kaukaadu nieciigu baroshanu.
Hi, drizak izskataas ka sledzis nepareizi ielikts nevis faze bet zemejuma jeb masas vadaa. Kadreiz tadu vareja noverot ar vecajam garajam dienasgaismas lampam bet sledzus toreiz biju pa mazu lai petit )
Ko nozime nepareizi sledzis ielikts? Ka ir pareizi?
Domaa neona lampockas efekts?
Diezvai taads var taa tik vienkaarshi sanaakt, njemot veeraa luminiscentaas lampas sprieguma paarveidotaaju... Krievu laiku dienasgaismas lampaam taadas izvirtiibas nebij.
Preteji standartiem pie ka pieturas elektriki. Loti viegli ir parbaudit jaatskruve jasasledz visas lampas un ar indikatora skruvgriezi japarbauda vai uz visam spailem ir faze.
Citas iespejas gruti izdomat...
patiesiibaa jau ir arii otrs elektrikju viedoklis - faazi atstaat kaa pastaaviigi pievienotu, sleegt nost nulles vadu... ideja - ja no sleedzis bojaats vai, teiksim, kaiminjam pluudi un sleedzis slapjsh, taa ir mazaaka iespeeja norauties pa nagiem peec pilnas programmas....
andris, neesmu elektrikjis, savaa maajaa tomeer saliku visu taa, ka sleedzas nost faaze.
Vai visu sito maca skola ? Bushu slikti maacijies fiziku.
Vai ta ka sobrid ir saslegts ir kas slikts?
Kur dabut kadu, kas visu sadaris pareizi?
ja lampas buus iesleegtas tad protams ka uz visaam raadiis faazi....
doma bija par sledzi, tipa ja viss ir pareizi savienots...
Maz ko saprotu, bet mosh tur tai lustraa ir kaut kaads iisais, kas uz lampu visu laiku padod nedaudz elektriibu...? Nu tur... Vadiem kaut kur sit cauri... Vadi veci, mosh mitrai sienai sit cauri u. t. t.?
Ja to pasu spuldzi ieskruuvee citaa lampaa - tas pats notiek? Ja tajaa diivainajaa vietaa ieskruuvee citu spuldzi - taa cita arii mirgo?
lustraa nevar buut nekaads iisais, jo sleedzi izsleedzot tur nekaada sprieguma vairs nav!!!!!
Nu, peec shaadas logjikas izdaraam secinaajumu - pie izsleegta sleedza nekaadas lampas mirgot nevar! Un punkts! Viss paareejais - seenju radiiti efekti
Es teiktu uzmaniigaak - sleedzi izsleedzot, spriegumam tur nebuutu jaabuut.
Ja sleedzis, savukaart, vieglpraatiigi ir nulles vadaa - shpanungs tur ir, un pat ljoti.
nu veel versija - faaze pie lustras ir pastaaviiga un otram galam nav pietiekoshi laba izolaacija (visticamaak nopluude ir visa vada garumaa pa bishkjinjam). viena lampele jutiigaaka, vot i midzhina sveicienus
Vai par to būtu jāuztraucas?
es nez: D es nenjemtu galvaa, nomainiitu lampeli pret citu, lai nemidzhina (ja tajaa pashaa vietaa cita nemidzhina).
kad taisiitu remontu, tad gan padomaatu arii par vadu nomainju.
protams, jaapacheko sleedzhos, vai shii versija ir pareiza, varbuut tomeer kaut kas cits.
Man ir liidziiga lieta, bet tikai tur, kur sleedzis ir izmantots tas, kuram tumsaa spiid diodiite (lampinja). Nu lai sleedzi tumsaa var pamaniit. Un var mainiit lampinjas cik grib, kaa mirgo, taa mirgo. tiesa, man taa mirgoshana ir pamanaama tikai pilniigaa tumsaa, skatoties uz lampinju, redz ka shamaa ritmiski iekveelojas.
Nujaa. Man ir slēdži ar tām diodiitem, kas tumsa lauj saskatit sledzi. Bet interesanti, ka viena istaba tas ir, bet otra ta nav, ka viena lampa disko taisa.
Vienreiz bija, ka kamзr viena lampa bija izdegusi, tikmer otra „diskoja”, kad nomainоju lampu „disko” izbeidzas.
100% ka shii versija nav pareiza!!
Labdien!
Nelielas paardomas par sho teemu:
1) Ar elektriibu joki mazi. Cilveeks var iztureet daudz, bet dziivnieks saliidzinoshi maz. Pat pie nelielas elektriibas nopluudes, var iet bojaa. Paaris gadus atpakalj bija gadiijums uz ChakMarijas ielas, kad vienai no apgaismes laternai bija neliela elektriibas nopluude, cilveeki staigaaja un pat neklepoja, toties, suniishi, kas tika staidzinaati laternas tuvumaa mira, kaa mushas rudenii. Tas taa viela paardomaam.
2) Man liekas, ka nekas pats no sevis nerodas, taatad ja lampinja raustas, kaut kur ir elektriibas nopluude/piepluude. To vajadzeetu obligaati konstateet. Vai gadiijumaa nav bojaats gaismas sleedzis, vai izskruuveejot vienu korkji vai otru vai abus, gaisma turpina raustiities vai nee? No shiem eksperimentiem vareetu meegjinaat secinaat vai taa ir elektriibas nopluude deelj probleemaam ar sleedzi/vadu izolaaciju/kaiminja vadu izolaaciju vai ....
3) Shaada nesankcioneeta elektriibas nopluude/piepluude var radiit ne tikai veseliibas trauceejumus ilgaakaa laika periodaa, bet arii vienkaarshu vadu aizdegshanos vai elektroiekaartu bojaajumu.
4) Ja pasham nav iipashas sajeegas no taa visa, viss labaak izsaukt kaadu sakariigu elektrikji, lai noskaidro, kas kaa.
5) A ja vienkaarshi kaitina lampinjas mirgoshana un viss paareejais pofig, tad ieskruuvee jaudiigaaku lampinju vai ieskruuvee ekonomisko, taam nevajadzeetu mirgot.
6) elektriibas reekjins nav pieaudzis? Ja jau nopluust Tev, tad Tu par to maksaa
Kur dabūt kādu sakarīgu, prātīgu elektriķi!!!
Man jau ir ieskruuveeta ekonomiskaa!
> elektriibas reekjins nav pieaudzis?
Vienu briidi itkaa likas, ka ir, bet tagad ok! Ta ap 100kW menesi ieklaujos.
1) domaaju ka probleema bija tajaa ka suniishi nevalkaa apavus ar gumijas zoli...
2) visticamaak ka sleedzis... par korkju skruuveeshanu un kaiminja vadiem... neredzu saistiibu!
3) visam piekriitu, iznjemot veseliibas trauceejumus (ja nu vieniigi probl.
ar nerviem ka taa maita lampinja veel jo projaam mirgo..)
4) vispareizaakais risinaajums, ja pasham nav iisti saprashanas kas un kaa....
5) shaubos ka tas ir risinaajums....
6) nedomaaju ka tik nieciiga nopluude kaut kaa ietekmee reekjinu, njemot veeraa ka taas ir ekonomiskaas lampinjas(+-20-25santiimi/meen esii), mirgo tachu tikai viena lampinja nevis visu laiku iesleedzas un izsleedzas televizors, veljasmashiina, sildiitaajs, gludeklis, mikroviljnju pliits u. c.
sadziives tehnika..
Diskusija bija varen gara...
Visu nelasiiju un iespeejams, ka par to tika rakstiits, bet viss ir shaadi:
Uz lampu iet viens vads pa tiesho no tiikla. Otrs iet liidz sleedzim, kur tas ir partraukts. Tad luuk, shis paartrauktais gabals ir kondensatora klaajums, attieciibaa pret otru vadu, zemi, piena paku ledusskapii, piena celju debesiis u. t. t. t.
Lampa satur taisngriezi, kondensatoru (detektora uztveereejs) un lampas darbinaamo sheemu. Tikliidz kondensatoraa spriegums sasniedz lampas palaishanai nepiecieshamo, taa iedegas... un nodziest, jo izlaadee kondensatoru.
Varam sho efektu sadziivee veerot pieliekot elektrikju skruuvgriezni ar pie faazes vada (ir vietas, kur abi vadi ir shaadi), veerot, kaa inertaas gaazes lampinja spiid, sanjemot straavu "tikai no viena vada".... Briinumi liidz shim nav bijushi.
taatad tomeer sleedzis?!
