Caurulju jautajums

NU man bija taa:

Teceeja dvielju zaaveetaajs, ari iizpuvis bija vins znjaugs jau bija likts kaa meistars maaceeja paraadiit, piedaavaaja uzlikt taadu pashu bet teica ka tas nebuus uz ilgu laiku....

Tad piedaavaaja uzlikt jaunu zaaveetaaju kuru varu iegaadaaties kaadaa tuveejaa veikalaa no smukajiem spiidiigajiem vai peidaavaaja izlociit taadu pashu melno trubu un uzlikt vietaa.....

Izveeleejos spiidiigo variantu kjipa lai smukaak

Protams naacaas saukt RS siltuma cilveekus veelreiz jo truba suloja savienojuma vietaa, darbs bija veikts nekvalitatiivi

Bet nu skats kas tajos stavvados paveeraas iekshaa mani galiigi neiepriecinaaja 1/2 no skeersgriezuma bija pilna un apaugusi ar kaut kaadu ruusas slaani.

Stavvadu mainja man domaat sanaak no apsaimniekotaaja budzeta, kaa tur ir mosh kaads var apgaismot, pirms pamatiigaa remonta dziivoklii gribaas saprast kaa tur ir.

----------------

Arnis Rukis

Taadaa situaacijaa ir bijushi daudzi. mani izbriinija tavs shitas teikums:

> kuri aizmetina to cauruli, protams, pa RS lidzekjiem.

Es biju pilniigaa paarlieciiba ka tas jaadara pasham vai par pasha liidzekljiem, kas arii ticis izdariits.

Nu namu paarvaldei (apsaimniekotaajam) ir liigums par avaariju noveershanu, par to visu jau ir samaksaats, protams ne visaas maajaas.....

Meistari parasti saka - mees pievadaam tikai liidz kraanam. Taatad, kas aiz kraana, tas ir apsaimniekotaaju.

Ausma

katru meenesi nama apsamniekotaajam tiek nodota atskaite par faktiksi paveiktajiem darbiem maajaa un apsamniekotaajs par to samaksaa (faktiski maaja maksaa 2 sant/m2 par apaklposhanu ik meenesi, no shiis naudas tas arii njemaas). maajaa _visas_ komunikaacijas ir apsamniekotaaja/nama iipashnieka iipashums, liidz ar to arii nauda kapitaalajiem remontiem, kas shajaa gadiijumaa ir staavvadu nomainja, ir jaameklee apsaimniekotaajam. RS liidzeklju, lai mainiitu staavvadus sveshaa iipashumaa, nav.

andris, sho un to zinja par to.

Sulojoša caurule skaitās laikam avarijas situacija, kuru noversh RS (karsta udens gadijuma) vai namu parvalde (auksta udens caurules plisuma gadijuma, vismaz ta es saprotu.

> Meistari parasti saka - mees pievadaam tikai liidz kraanam.

Laikam domaji lidz skaititajam?

Shur tur veel skaitiitaaju nav.

Zvanīju uz Namu pārvaldi, un viņi teica, ka RS jamaina bojatais caurulju posms. Savukart RS majas lapa teikts:

Ja apkures vai karstā ūdens sistēmas ir nokalpojušas ilgāk par normatīvo ekspluatācijas laiku (apkurei – 30 gadi, karstā ūdens sistēmām – 10 gadi) un abpusēji (gan no ēkas apsaimniekotāja, gan no a/s "Rīgas siltums" puses) atzītas par nederīgām tālākai ekspluatācijai, tad ēkas apsaimniekotājs nes atbildību par izdevumiem, kas radušies šo sistēmu avāriju rezultātā.

Zvanishu uz RS un teikshu lai maina, tad informeshu.

es jau vienreiz teicu - rs pienaakums ir noveerst avaarijas situaacijas, ja Tu no namu apsamniekotaaja dabuu veestuli, ka namu paarvalde par shiem darbiem samaksaas, tad uz priekshu - RS nomainiis kaut visu apkures vai karstaa uudens sisteemu. ja shaadas veestules vai riikojuma (iespeejams, der arii mutisks) no namu apsamniekotaaja nav, vinjsh veelaak var atteikties maksaat rs par paveiktajiem darbiem. un tad jau konkreetie darbinieki nesanjems algas sho te darbu izmaksu apmeeraa. jo patiesiibaa shii te ruupe par nama ieksheejaam sisteemaam rs tik nes vienus vieniigus zaudeejumus un mazaa tarifa deelj (2 sant/m2 meenesii) rs vechiem var atljauties maksaat tikai kaadus 250 ls meenesii, kas ir nekas, ja jebkuraa celtnieciibas uznjeemumaa prinjesi/padaj tipa darbiniekam maksaa 2,5 lati stundaa, nemaz nerunaajot par kvalificeetiem darbiniekiem...

andris

Cik var putroties?

RS atbild par trubām līdz _mājas skaitītājam_! Viss pārējais ir īpašnieku ziņā (kuru pārstāv vai nu pats īpašnieks denacionalizēto namu gadījumā vai apsaimniekotājs, ja tāds ir).

Savukārt pašvaldības apsaimniekotāji (tās pašas vecās labās namu pārvaldes) kaut ko dara tikai avārijas situācijās.

... un arii tad beigaas paluudz samaksaat kaa par haltuuru. Paarbaudiits.

Un vienkaarshaak ir samaksaat un nomainiit visu kas jaamaina, nevis karot ar padomjlaiku paarpalikumiem - namu paarvaldeem. Vismaz "kurzemes namu" gadiijumaa pilniigi noteikti.

--

KPL

Nez kaadas ir namu paarvaldes (jeb liela apsaimniekotaaja) alternatiivas... Katrs ruupeejas par savu dziivokli, bet par kopiipashumu (tb spuldziishu mainja kaapnjutelpaa, atbildiiba par jumta remontu, kaapnjutelpu remonts ir uz dezhuuru principa - pa nedeeljai katram dziivoklim?)

--

Kaarlis

alternatiiva? IIpashnieku kooperatiivi, vai iipashnieku izveeleeta apsaimniekotaaju firma.

Pofig, maksaas daargaak, bet taa lai buutu kaads reaals kantoris kas par kautko atbild. Pashreizeejie maak tikai taisnoties ka viss ir gruuti, viss ir daargi, un vinji jau taa esot labdari.

Shodien iipashnieki driikst taadu apsaimniekoshanu izveeleeties pashi, bet vairums kuutruma/slinkuma deelj to nedara. Vajadzeeja to vienk piespiedu kaartaa organizeet.

Ja kaada maaja apsaimniekoshanas veidu neizveelas, jamo ne1 neapsaimnieko, i viss.

Tagadeejos apstaakljos milziigaa pensionaaru iipatsvara deelj apsaimniekotaaja mainju izveikt ir mazreaali, pat ja atrastos kaads aktiivists kas to pasaakumu biidiitu.

--

KPL

Shitas punkts arii manaa gadiijumaa nostraadaa, jo manaa 6 dziivoklju maajaa 3 dziivokljos dziivo pensionaari, no kuriem viens tantuks iespringa par to ka tika uzstaadiita ekonomiskaa spuldze lauka apgaismojumam, kuras izmaksas gadaa sastaada ne vairak kaa 2,5 Ls uz visiem, jeb ne vairaak kaa 60 s uz dziivokli... bet vinjai atradaas laika lai 4 reizes raxtiitu iesniegumu apsaimniekotaajam, ka vinjai nevajag lauka apgaismojumu...

agriss

Tieši tā pati problēma! Pensionāru īpatsvars stipri apgrūtina šo procesu veikšanu, tb izveidot iedzīvotāju kooperatīvu, kas paši apsaimnieku savu māju.

Šobrīd apsaimniekotājs ir "Kurzemes Nami" - bēdīgi.

Neceri, ka kooperatiivs ko glaabs.

Man ir skaists piemeers - vienkaarshi ideaals kooperatiivs, cik taalu tas ir attiecinaams uz leemumiem ko speej pienjemt kooperatiiva vadiiba pusliidz vienpersoniski viss ir ideaali, sakaartots visapkaart, sakopts, domaa uz priekshu utt.

Lielaakus jautaajumus gan ir jaalemj sovetam-kopsapulcei, kur kaa reiz atnaak visas penjas izbljaustiites (zjults gadu kraajusies, kaut kur jaaliek. Visa pasaule vinjiem paraadaa).

Un taa reiz pulkaakus gadus atpakalj kopsapulcee priekshseedis visus informeeja, ka elektrosadale ir izjaata un vispaar prieksh cuukaam.

Vadi veci, apsuubeejushi, apdegushi utt slikti, ilgi pasaakums nevilks. Publika (kopsapulce) lielaakoties niigru vecenju sastaavaa secinaaja, ka elektrikjis ir pi***ele, zaglis un liekeedis un ka jamais tikai visus uzmest grib. Pasaakums beidzaas ar neko.

Tad es tur iepirku dziivokli, tajaa kooperatiiva. Tajaa gadaa paaris reizes pamaniiju, ka meedz svaarstiities spriegums no 150-320V robezjaas. Testeris staaveeja iesprausts rozetee intereses peec.

Nodziivoju gadu kaa bija, tad arii remontu pasaaku. Tad saakaas remonta darbi, pie viena paskatiijos elektrosadalee un secinaaju ka nav ko dirsties, ar 10A man nepietiks un 16-20A droshekli es tur baazt netaisos, negribu visu to nosvilinaat. Un ja jau remonts, tad to veco provodku dziivoklii jaapaarvelk, veel jo vairaak taapeec, ka paaris kontaktos vadi bija jau nolauzti un jaakaljaas sienaa bija jebkuraa gadiijienaa.

Izkaavos ar Latvenergo un visaam citaam iestaadeem ar ko vajadzeeja lai lietu nodariitu oficiaali un ieviesu sev individuaalu kabeli no maajas ievada. Paveicaas, jo dziivoju tajaas trepees, kuraas kaa reiz ir maajas ievads, liidz ar to pat 200Ls beigaas nesamaksaaju.

Divas dienas peec tam, kad elektriiba bija ievilkta, maajaa pusei trepjtelpas iedziivotaaju nosvila sadziives tehnika. Raganu kolektiivs protams zinaaja kas ir vainiigs - es un draudeeja ar tiesu darbiem. Es savukaart fiksi savus elektrikjus (cita starpaa jamie bija un ir sertificeets kantoris ar visaam atljaujaam, tajaa skaitaa no Latvenergo) aiz shkuras shurp pie manis, saliku kopaa ar kooperatiiva elektrikji (lai buutu arii otra puse paarstaaveeeta) un davai - mekleet ceeloni. Ceeloni atrada kooperatiiva elektrikjis - pip**** 1. staava iedziivotaajs varoniigi iespraudis 10A vietaa droshinaataaju uz

20A, pie kam izskatiijaas ka arii tas 20A droshinaataajs ar draati uzlabots. Papildus tam pirmajaa gadaa, kad ievaacos, vienam kaiminjam bija pliisusi uudenstruba, uudens bija ticis elektrosadales shahtaa.

Un rezultaataa 1. staavaa nulles savienojums taads dikti melns, apsuubeejis. A faazes ta triis. Liidz ar to nulle daljeeji "karaajas" un liidz ar to spriegums svaarstaas atkariibaa no taa uz kuras faazes lielaaka slodze.

Rezultaataa notika briinums - divu meeneshu laikaa paarkaartoja provodku visaas kooperatiiva maajaas, tanii skaitaa tika salikti automaatiskie droshinaataaji. Izdevumi faktiski tikai lielaaki, jo pa laiku no pirmaas kooperatiiva idejas par provodkas sakaartoshanu liidz starpgadiijumam bija 2-3 gadi pagaajushi, cenas kaapushas. Plus veel elektrotehnikas remontizdevumi.

Tajaa maajaa kuraa es dziivoju veel vajadzeetu eekas siltinaashanu izveikt. Mani amatiera apreekjini paraada, ka kaados 5-10 gados atmaksaatos. Bet nu, ko tur, sen jau meegjinaaja kooperatiiva vadiiba jautaajumu kustinaat, protams aplauzaas. Baabaam nepielec...

M.

Iznaaca pabuut vienaa arhitektu sanaaksmee, kur tika aizskarts arii jautaajums par daudzdziivoklju namu rajoniem, to izbuuvi kaadreiz un tendenceem tagad. Vairaak gan tas bija saistiits ar to, ka dalja no klaatesoshajiem arhitektiem savulaik bija piedaliijushies tur dazhu konkreetu dziivojamo rajonu projekteeshanaa Liepaajaa un tagad bija jautaajums par sho sfeeru atbildiigajiem cilveekiem, kaa shie rajoni dziivo shodien un vai sabiedriiba (jeb pilseeta) arii shodien vareetu buut kaa pasuutiitaajs taadaam lietaam.

Cita starpaa tika piemineeta pieredze no Zviedrijas, kur uztaisiijushi skaistus, zaljus, labi plaanotus dziivojamo maaju rajonus ar privaatajiem dziivokljiem, bet tie laika gaitaa paniikushi. Un nevis liidzeklju truukuma deelj, bet liidziigu sociaalo iemeslu deelj, kas daraas arii muusu daudzdziivoklju maajaas, kad katrs par savu uzskata tikai savu "kvadraatligzdu" un taalaakais vinju maz interesee.

Vaacijaa vairaak kaa 90% dziivoklju ir saimnieku iipashums un pamataa tie tiek iznomaati. Kaut kas neiepatiikas, vai saimnnieks paaraak kuutri iekopj zaljo zonu, paarvaacamies uz blakus kvartaalu un nekaadu saapju.

Jans

Bet kam īsti ir tiesības likt rokas klāt siltajam stāvvadam? Konkrēti nomainīt kādu nelielu tā gabaliņu. Vai to drīkst darīt tikai RS kleķeri vai var arī kada cita firma vai meistars? Īstenība ir problēma, ka mazliet laiž krāns pirms skaitītāja, bet ar esošo trubu konfigurāciju to nav iespējams nomainīt nezalaužot. (Tāpēc jau arī tek)

Taapat RS viirinjam jaanaak uudeni laist laukaa, tadjau labaak lai pashi arii izdara visu kas daraams.

Vismaz manaa rajonaa jamie gana ashi uz haltuuraam bij. Tiesagan, ar attieksmi kaa jau visiem taadiem haltuuristiem.

--

KPL

Esmu pārliecināts, ka to drīks veikt jebkurš (santehnikas, cauruļtehnikas privātuzņēmuma darbinieks.

I.