Variantu akmens vate + elpojoshaa pleeve (mitrums tiek tikai vienaa virzienaa) + virsmas apshuvums negribi apsveert?
Par tiem putuplastiem negribu baidiit, bet atminjaa ir palicis kkaads degpunkts (?), kur tika raadiits ar liimeejamu putpolastveidiigu apshuuta maaja. Tas apshuvums, dranjkjis buudams, bija dikti labi dedzis, tieshi no iekspuses kaa rezultaataa maaja bija ljoti aatri nafig nosvilusi, pie kam pazjarnieki ar maz ko varejushi jo netikushi klaat ugunij. Man gan ir aizdomas, ka biistami vareetu buut tikai dazji no putuplastveidiigajiem apshuvumiem.
M.
Turpat vai 3X daargaak... naudas nav;(.
> Tas apshuvums, dranjkjis buudams, bija dikti labi dedzis
Nevaru iedomaaties, kaa tas putu plasts vareetu aizdegties?
Vinjam pa virsu apmetums un nekaadi vadi starp sienu un apmetumu nav paredzeeti.
Galvenokaart raizeejos par tiem mitruma/saluma/puvuma/iruma;) rezjiimiem.
Maris
Turpat vai 3X daargaak... naudas nav;(.
-------------
Jautajums uz ribas: tu prieksh sevis buuvee vai kaa?
Putuplasts pats no sevis aizdegties vairumaa gadijumu nevar.
Bet ja tev tur gadienaa pasham (tputputpu) iekshaa ugunsnelaime gadaas, un saak degt putuplasts, kas pie tam vel zem apmetuma - tad gan buus shaize...
Par mitrumu/salumu/puvumu - gaazbetons laikam ka nepuust, putuplasts gaisu/mitrumu cauri nelaizh vispaar, tad tev vienkaarsh jarupeejas par maktenu telpu pastaaviigo ventilaciju, lai nesaak stuuros tapetes nost lobiities.....
Nu un... Teorija vs prakse. Teoretiski putuplasta polimerizacijas procesaa tiek izlietoti visi 100% izejvielu (aldehiidu vai kasturveel). Praksee gan jau ka kaut kadi paarpalikumi veidojas, tad nu vinjiem nekur citur nav kur likties kaa leenaam izdaliities apkaarteejaa (telpas) gaisaa.
V.
Ps pamatskolas laikos biju visai izbrinits par putuplasta dedzinashanas eksperimenta rezultaatiem.. Diezgan iipatneeji. Momentaa zaudee apjomu, un taa svekjainaa kjite kas veidojas - turpina degt labi.
palasiet webaa par putuplastiem, vismaz teoreetiski liela dalja moderno materiaalu ir ar uguns slaapeeshanas iipashiibaam. Buutiibaa - deg kameer vinju dedzina, bet pashi degshanu neuztur.
Sazin cik reaali tas taa notiek, mosh jaapameegjina
--
KPL
>saak degt putuplasts, kas pie tam vel zem apmetuma - tad gan buus shaize...
Tas ir skaidrs, bet ja njem veeraa to, ka ir arii koka maajas, kuras deg ne sliktaak, sho varbuutiibu vareetu atlikt.
Hmmm, tas baltais drupenais putuplasts pateisiibaa gaisu cauri laizj.
Protams, ka daudzkaart svakaak kaa vate, bet tomeer cauri iet. Par to pagaajuhajaa gadaa paarliecinaajos, uztaisiijis no putuplasta taadu kaa bljodu, kuraa bija nepiecieshams skjidrumu ieliet. dalaja skjidruma izsuucaas cauri. Taas bumbas ir saspiestas kopaa, bet stap vinjaam ir gaisa sprauga... maziiinja;).
> leenaam izdaliities apkaarteejaa (telpas) gaisaa.
Slikti, bet no meebeleem (skaideneem) tas pats.
Maris
Juutas normaali. Tuvojas otraa ziema maajai, mitruma probleemas nav maniitas (tfu 3x), kaut arii nav nekaadas piespiedu ventilaacijas.
BTW celtnieki sareekjinaaja, ka uzreiz peec visu darbu pabeigshanas maajas iekshpusee (sienu blokos, paneljos, griidas deeljos, apmetumaa utt) atrodas 4 tonnas lieka uudens, kas leenaam jaaizdabuu laukaa.
Kad liec putoplastu, skaties visiem uz nagiem - NEVIENS aarsienu cm2 nedriikst palikt neapsegts, starp putoplastu un sienu nedriikst buut vertikaali tukshumi, jaanosedz ir arri sienu augsheejie gali un beeninjos esoshaas sienu virsmas no iekshpuses. Nezheelo puushamaas putas vai vati vietaas kur ar putoplastu netiek klaat - zem spaareem pie muurlatas, stuuros, galos, jebkur.
Es to visu esmu paarbaudiijis ar infrasarkano termometru, kuru biju spiests nopirkt :-)
Cik labi buus izdevies visus mineetos defektus noveerst - to redzeeshu shajaa ziemaa, kaut nu tikai buutu kaartigi auksts.
Janis
Un kaa Tu taisies to uudeni no sienaam dabuut aaraa, ja difuuzija caur putupolistirolu praktiski nenotiek?
R
kaa jau mineets, "modernie" skaitaas pash-nedegoshi - bet nu to nav naacies paarbaudiit 
lielaakaa lieta, par ko ir dzirdeets - putuplasta duumi var arii sanaakt peedeejais, ko plaushas dabuu ...
--
Rich
a kaapeec nedriikst buut tie vertikaalie tukshumi? gaisa cirkulaacijas deelj vai kaa citaadi?
Nezinu, ceru ka tas pats iztvaikos uz iekshpusi un kaut kaa taps izveedinaats caur kamiinu, virtuves nosuceeju vai tualetes/v. istabas ventilaacijas caurumiem. Caur logiem, kad tos atver, arii.
Veel ir taa, ka aarsienu muura augshdalja ir siltumizoleeta ar vati, gan jau tur arii kaut kas iet aaraa.
Janis
> Nezheelo puushamaas putas vai vati vietaas kur ar putoplastu netiek klaat
vot shim nepiekriitu par 100% un tas buus redzams peec gadiem - mitrums kaut kaa no maajas ir jaadabuu aaraa un, ja tam nav kur palikt, tas seezj iekshaa sienaas, neizgaro caur sienaam dabiigaa veidaa, kondenseejas kaut kur pa vidu... un kas tad notiek, kad uznaak miinus 20 vai 25 graadi?... un, cik zinaams, shaads termoss nav tas labaakais, kaapeec tad necelj maajas no gumijas? ok, shis variants vareetu buut labs, ja ir piespiedu ventilaacija un mitruma reguleeshana maajaa...
cik zinu, peec tehnologjijas putuplastam nav jaabuut 100% klaat muura sienai, tieshi preteeji - tiek rekomendeets likt 4 punktus javas uz vienu loksni (0,5 x 1 metrs), taa, lai lielais mitrums tomeer tiek aaraa, reaali starp putuplastu un sienu paliek 8-10 mm sprauga, kas ir pietiekama mitruma aizvadiishanai un liidz ar to normaala mikroklimata nodroshinaashanai maajaa.
andris, ar pirms chetriem gadiem shaadi (50 mm) siltinaatu maaju & nomainiitiem logiem - gaazes reekjins saruka par 30%, redzees, kas buus, kad naakamvasar nosiltinaashu paarsegumu uz beeninjiem...
ar putuplastu ir ok! ar vati ir sliktaak, jo taa kad piemirkst saak aukstumu laist cauri, bet putuplasts nepiemirkst. ar gaazbetonu toch nekas nevar notikt. jaa un 10cm pukjiks arii ir pilniigi pietiekoshi... ja gaazbetons ir kautkaadus 25-30cm biezs tad pietiktu arii ar 5cm putuplastu, bet var likt protams arii 10cm.