Keraterm vs Fibo

Labriit!

Gruuta izveele priekshaa - kurus blokus izveeleeties nelielas dziivojamaas maajas buuvnieciibai. Aeroc tika atmests deeelj taa, ka gaazbetons.

Lasiijaam netaa, skatiijaamies izstaadee. Visi tik slavina saveejos, ka esot pashi labaakie. Izturiigi, ar labaam izoleejoshaam iipashiibaam, viegli muureejami, leeti bloki un muureeshana eerta un ne-darbietilpiiga. Pieredze liecina, ka tik skaisti nemeedz buut.

Keratermus (taadi kaa lieli maala kjiegjelji) taisa Lodee, pie Ceesiim. Fibo - var vest brandiskos no Igaunijas, bet tik pat labi pirkt leetaakus, domaajams, ne sliktaakus, ja neskaita kraasaina iepakojuma neesamiibu - tos, kurus taisa pie Ogres, laikam Ciemupee.

Maala kjiegjelji ir maala kjiegjelji. Kaa ir ar cementaa iemaisiitu keramziitu? Vai neizdalaas kaadas kaitiigas vielas? Tai skaitaa radioaktiivais starojums, kursh ir dazhu buuvmateriaalu pavadonis.

Kaa ir ar reaalajaam izmaksaam? Buuveeshanai (bloki, muureeshana, siltinaashanas materiaals un darbs) un veelaakai uztureeshanai. Teiksim naakoshos 30-50 gadus.

Vai kaads ar pieredzi, varbut pat buuvnieks, var pakomenteet?

Taapat atsauksmes velkomeetas par teemu Ranillas-type (viljnjotaas metaala loksnes) jumta segums vs ruberoiids, alja bitumena shidelji. Zinu, ka metaala jumts ir "skaljaaks", tam ir mazaaka siltuminerce, attieciigi vasaraa zem jumta seguma gaiss sakarst kaa kraasnii, utt. Cenas aptuveni skaidras abiem variantiem. Kaa ir ar darba reaalajaam, ne taam, ko prospektos raksta, izmaksaam? Ekspluataacijas izdevumi? Ilgmuzhiiba gan jau metaala plaaksneem, ja pareizi uzliktas, ir krietni paaraaka.

Projekteeshanas saakumposmaa bija ideja par dakstinjiem, bet tie ir smagaaki, attieciigi prasa pamatiigaakas jumta konstrukcijas, kuras ir daargaakas. Maaja paredzeeta daljeeji taadaa kaa priezhu ielokaa - uz jumta birs skujas.

Vai kaadi Ranillas laimiigie juuzeri var padaliities ar vismaz gada pieredzi dziivojot maajaa ar shaadu jumtu. Un ruberoiidveidiigo paarklaajumu iipashnieki?

Paldies!

Maaris

RE: Keraterm vs Fibo {2}

Sveiks!

Roberoiidveidiigos nevajagot tuvaak par simts metriem no priedeem, jo ne tikai skujas birst bet gaisaa izplataas visaadi svekji un tad reizi divos gados jumts esot "kaut kaa kjiimiski" jaatiira.

Blekja jumts kalpos varbuut nedaudz ilgaak par ruberoiidveidiigo, no siltuminerces viedoklja gan nebuus starpiiba aiz kam abiem taa ir nekaada. .

Ja jau reiz Tevi uztrauc gaisa temp. zem jumta, tad jau visticamaak gatavojies beeninjus izbuuveet dziivoshanai - neaizmirsti par veedinaamo spraugu zem jumta seguma, taada ir nepiecieshama visiem jumtiem.

Blekja jumtu nepluss ir kondensaats, un arii ruberoiidveidiigo taapat, jaaliek kaada no taam n-tajaam pljeeveem.

imho Doma par dakstinjiem nebija nemaz tik peljama un tas smagums biezhi vien tiek paarveerteets, jo neba nu jumta segums vieniigais buus tas kas spiezh uz jumta konstrukcijaam, atkariibaa no jumta laukuma un lenjkja pret horizontaali pusmetriigs sniega blaakjis vai rudens veeju puutiens var veidot arii lielaakus spiedienus. Un muusdienaas jau jumta spaares pakaarto vairaak siltumizolaacijai un regjipsha plaaksnju izmeeriem un nevis jumta seguma materiaala smagumam, tipa 150x50 spaares ik pa 0, 6 m, un pie shaadas konstrukcijas arii dakstinju jumts vairs nebuus par smagu.

Un arii saliidzinot peec cenaam Igaunju dakstinji (taadi plakani ar divaam gropiiteem) izmaksaas apmeeram tikpat cik ruberoiidveidiigais ar savu mitrumizturiigo pamatni. Pluss veel tas ka ar siltuminterci viss ir chikiniekaa un pretkondensaata pljeeves ar nevajag. Un kalposhanas laiks buus 2X kaa blekjim vai ruberoiidveidiigajam.

Ja veel par siltuminerci, konstrukciju apshuushanai var izmantot fibriliitu, razho Jelgavas buuvmateriaalu kombinaats. Runaajos te ar ekovates izplatiitaajiem, vinjsh piemineeja, ka Jelgavaa esot sataisiita viena paraugu zaale, kur paradiiti dazhaadi konstrukciju risinaajumu varianti. Ekovate labi darbojas kombinaacijaa ar fibroliitu, vate tur siltumu, a fibroliitam ar savu cementa-skaidu maisiijmu atkal ir tieshi tas, kas vadziigs siltuminercei un pie shiis kombinaacijas nevajadzees tvaikizolaacijas pleevi.

Jans

RE: Keraterm vs Fibo [1]

Sveiks!

Man nesen viens buuvnieks ieteica tieshi Keraterm, it kaa shamajiem pagaajushogad veel bijis tipa ekperimentaalais periods, attieciigi iespeejami visaadi briinumi, bet tagadinjaas viss esot chikiniekaa. Un muureet ar vinjam patiikot shis labaak nekaa gaazbetons un keramziitbetons. papildus siltinaat nevajagot, pa virsu var likt apmetumu.

Jans

RE: Keraterm vs Fibo {2}

Labriit!

Vari iedot Jelgavas zaales tel nr vai adresi?

Maaris

Fibroliits RE: Keraterm vs Fibo {2}

No www.zl.lv

"Jelgavas bžvmateriଵ kombinള", akciju sabiedrļba Rube

Re: Keraterm vs Fibo

A kas tev pret www.aeroc.ee gaazbetonu? Gaazbetons, tas skaitaas kaut kas slikts? Aeroc nav jaamuuree, tikai plaana liimes kaartinja, nav vajadziiga papildus siltumizolaacija (375mm vai cik tie bloki bij), nav vajadziigs apmetums ne iekshaa, ne aaraa - tikai shpaktelis un krasa.

Par ruberoiidveidiigajiem jumtiem - reklameetais onduliins muusu saulee taa uzskarst, ka viss tur sabruuk. Pa garantiju 1ns jau 2x labojis, bet cik tad var?

(darbs ta pasham jaapmaksaa). Veel ir aktuaala probleema otraa staava uzkarshana. Shtukoju savaa praataa - a mozh tomeer klasisko cinkotaa teerauda jumtu? Saulee atstaros karstumu, buus veesaaks. Ir gadiijies pabuut paaris nesen celtaas maajaas vasaraa ar tumshu jumta segumu - nu tas ir vaaks.

Labaak pastaastiet, kaadus pamatus kursh atdziist - lietos, no blokiem, vai abu apvienojums. Pazinjas ceela no salasiitie pamato blokiem, nekas. Citi seec, ka veca armatuura, utt, vecie bloki nerullee (arii paarseguma). Kaa ir?

PpZz

Jaunākais forumā