ūdens sūknis

vareetu buut spiediena relejs krdikt....... bija liidziiga probza, jauns maxaaja ~6Ls

bet nu tas viis IMHO

SX

Suuknja rezervuaaraa nav spiediena.

Ir divi varianti - pienaacis laiks apkopei un vienkaarshi jaaatrod ventiilis (rezervuaaram, ne suuknim) un jaapiepumpee (3 atmosfeeras, ja nemaldos) - beigta membraana, tad jaalabo vai jaamaina rezervuaars, pie reizes var izjaukt un iztiiriit suukni.

Sho uztveriet tikai kaa nespeciaalista (lietotaaja) paddomu, kas pats pagaajushajaa gadaa jaajaas ar ne paaraak vecu itaalju suukni, kameer beigaas nomainiiju uz modernaaku (man gan veel arii bija probleema ar to, ka suuknis pie visa taa no dziljurbuma bija sasuucis pilnas iekshas ar maaliem... )

Juris

Ja spiediena relejs, tad suuknis kaadu laiku straadaa nonstopaa nevis ar paartraukumiem, kaut arii izsleegts tas nav.. .

Juris

sveika,

visticamaak, ka nav spiediena hidroforaa - nu tajaa mucinjaa, kur uzkraajas iesuukneetais uudens... tomeer probleemas var buut vairaakas - tajaa mucaa iekshaa ir gumija, kas uzpildaas ar uudeni, un, sasniedzot noteiktu spiedienu, suuknja automaatika izsleedzas. tad nu shii gumija var buut sapliisusi un taadeejaadi muca nepaartraukti ir pilna ar uudeni, kas, kaa zinaams, atshkjiriibaa no gaisa, nav saspiezjams.. .

gumija jaamaina, dabuut var santehnikas veikalos

otra iespeejamaa probleema - mucaa gumijai no otras puses jaabuut gaisa spiedienam 1, 5 atmosfeeras (laikam 1, 5, apskaties suuknja dokumentos), un ar laiku tur shis spiediens, taapat kaa auto riepaas, zuud.

risinaajums - izsleegt suukni, iztecinaat iespeeju robezjaas uudeni (pa kraanu pietiks), atsttaat kraanu valjaa un uzpumpeet to spiedienu ar mashiinas punpi.. ventilis parasti atrodas zem dekoratiivas uzlikas preteejaa pusee vietai, kur ir uudens pievienojums.

treshaa iespeejamaa probleema - automaatikas, kas pie noteiktiem spiedieniem iesleedz suukni, bojaajums. sho var paarbaudiit, atgriezjot kraanu un veerojot manometetraa (nu taadaa pulkstenii pie suuknja) spiediena izmainjas. ja pirmaa un otraa probleemas gadiijumaa pie atveerta kraana spiediens strauji mainaas (aptuveni starp 1, 5 un 3, 5 atmosfeeraam), tad shajaa gadiijumaa spiediena izmainjaam nevajadzeetu buut lielaam. automaatikai, visticamaak, ir kaads mehaanisks defekts - to var meegjinaat stkruuveet valjaa un ar skruuvgriezni pareguleet.

bet var arii suukni skruuveet nost un vest uz kaut kaadiem servisiem - ja jau ir garantijas darbniicas, tad arii var atrast kaadu, kas par naudinjaam to sataisiis. bet nekaa mega sarezjhgjiita shajaa uzpariktee nudien nav.

andris, privaataas uudens stacijas un uudensvada iipashnieks....

Veelviens jautaajums - vai atstaajot to sjaadaapat rezjiimaa darbojoties liidz, piem., riitdienai, tam netiks nodariits kaads neatgriezenisks kaiteejums?

maara

Ja netaisies pashrociigi izveikt zemaakaprakstiito, tad iesaku "Rinar"

Bikernieku 16, 7565573, 7014622.

Vineta

Liels paldies pat konsultaacijaam, juus esat tiirie zelta gabali

ja taa ir gumija vai nav spiediena - nev nekas tragjisks, var arii ilgaaku laiku shaadaa rezjiimaa darboties, protams, ja tas nekriit uz nerviem: ) ja automaatika - var gadiities, ka ieklemmee rejiimaa "iesleegts" un suuknis, nabags, suuknee, kameer paarkarst un sadeg... .

ja, protams, suuknim nav paarkarshanas sensora, kas suukni izsleedz shaados gadioijumos. leetaalajiem variantiem shii sensora patieshaam nav, bet jasuuknis maksaajis ap 90-100 ls, tad vajadzeetu buut, bet bez paarkarshanas var veel kaadi mehaaniski bojaajumi rasties, taakaa labaak tad, kad uudeni nevajag, atvieno suukni no elektriibas. bet nu kaa probleemu diagnosticeet, rakstiits zemaak.

andris

uudens spiediens u. c.

Pie viena un zinaamaa meeraa turpinot iesaakto teemu -

1) man nepatiik tas, ka uudens spiediens ir pamazs. Nee, nu nevareetu teikt, ka mazs, bet tas ne tuvu nav taads kaa paneljmaajaas (sjis ir vieniigais par ko vinjus apskauzju). Taadu pat noveeroju pie draudzenes, kurai boileris uzlikts sildiisjanai, varbuut tas ir deelj taa (jo paneljmaaja)? Trubinjas pa tievaam vai kaa taa. . . kaa sjo probleemu risinaat? Man ar nepatiik tas, ka, iesleedzoties suuknim, uudens paliek veesaaks, izsleedzoties - atkal silts, taada nemitiiga kontrastdusja (literaarais paarspiileejums! ) jaudiigaaks suuknis vajadziigs? Vaj kaads uudens uzkraasjanas trauks beeninjos uz dazjiem simtiem litru?

2) kaadas sjobriid ir cenas spicju liksjanai un dziljurbumiem?

3) vai tiesa, ka RD ir kaukaa ierobezjojusi dziljurbumus privaatajaas zemees? Taa man pagaasjsveetdien meegjinaaja iestaastiit - ka es nemaz nedriikstot taa vienkaarsji savaa zemee ko urbinaat.

Veelreiz paldies.

maara

kontrastdushu atrisinaaju ar lielaaka izpleshanaas trauka uzstaadiishanu

SX

turpinot -

1) suuknis ir reguleejams - var uzlikt lielaaku spiedienu, pie kura tas iesleedzas (bet tad vinjsh iesleegsies nedaudz biezjaak), vajadzeetu arii skatiities caurulju resnumu - logjiski buutu, ja pie suukjna buutu resnaakas, taalaak pakaapeniksi tievaakas (satievinaajums gan nav obligaats). par spiedieniem un temperatuuru mainjaam - nopeerc spiediena reduktoru pa kaadiem 20 latiem un probleema buus atrisinaata (tas ierobezjo tieshi spiedienu, nevis uudens pluusmu, un, atkariibaa no vajadziigaa pateerinja notur vienaadu spiedienu). protams, shii uzparikte jaaliek, vienlaikus paceljot suuknja iesleegshanaas spiedienu (uz taas pashas autmaatikas, ar skruuvgriezni reguleejot - kaa konkreeti - skaties dokumntos, ja spiedienu nepacels, tad tik un taa buus strarpiiba starp reduktoraa uzliktajaam, teiksim 2 atmosfeeraam un 1, 5, kas ir suuknii parasti). 200 litru uzkraajeejs beeninjos (un kaa tu vinju ziemaa noizoleesi, lai nesasalst? ) pret spiediena izmainjaa nepaliidzees, taapat tas spiediens leekaas. tad jau driizaak jaanopeerk paopildus hidrofors (bet tam atkal nav jeega bez augstaak mineetajaam darbiibaam), tad spiediens kopumaa vienmeer buus augstaaks, bet suuknuis iesleegsies tikpat biezji kaa agraak. savukaart temperatuura mainaas, jo, mainoties spiedienam, nedaudz mainaas arii katrstaa / aukstaa attieciibas, jo uudens meklee vieglaako celju. veel var likt kraanus, kas pashi regulee temperatuuru - uzliec 38 vai 40 graadus un taads tad arii uudens buus, tiesa, tad jaamaina visi kraani maajaa, kur shii probleema ir aktuaala. pats sho probleemu atrisinaaju ar spiediena regulaatoru.

2) spice un dzilurbumi - parasti 20 ls par metru, bet nu seklo spici (liidz 7 metri) nerekomendeeju, jo, manupraat, rajonaa, kur Tu dziivo, visur ir vieteejaa kanalizaacija, kas tiek suucinaata gruntii - liidz ar to padomaa, kas tajos 7 metros tur vareetu buut. otrais uudens slaanis parasti ir ap 20 metriem, tur jau uudens ir pusliidz ok, naakamais - ap

70, peec tam ap 130. vismaz shaadi ir manaa apkaartnee, Tev vareetu buut liidziigi, bet to jau dziljurbumu /spicu liceeji zina. bet nu tik un taa jaareekjinaas, ka 20 metros noteikti buus jaaliek atdzelzjoshana (preteejaa gadiijumaa baltaas veshinjas ar laiku buus dzeltenas), pie 70 jau laikam var iztikt bez... taa kaa uz sho pasaakumu var iereekjinaat veel 800 - 1000 ls atkariibaa no vajadziigaas iekaartas. man pasham ir

20 metyri, urbums pirms 20 gadiem, pagaidaam viss ok, bet atdzelzjoshanu laikam kaut kadf vajadzees... .

3) tas laikam ir likums par dabas resursiem vai kaut kaa taa - visam, kas dziljaaks par 7 vai 6 metriem, jaaliek klaat skaitiitaajs un jaamaksaa par dabas resursu izmantoshanu, cik tas ir - nezinu, bet nu praksee visi urbumi (arii 140 metru) peec papiiriem ir 6 vai 7 metri dzilji. to neviens nekontrolee un dajkaart arii nevar paarbaudiit - privaatiipashums - turkaat patieshaam neviens nevar pieraadiit, vai tas radies tagad vai puirms iipashuma iegaades.

andris

> kontrastdushu atrisinaaju ar lielaaka izpleshanaas trauka uzstaadiishanu

Cik ir lielaaks? Ar sjo saprotu, ka pie taa pasja suuknja var pielikt dazjaada izmeera izplesjanaas traukus? Taa ir visiem vai tik dazjiem?

maara

pie suuknja palika dzimtais 20l-25l? klaat veel pieliku 100l - tuuliit aiz suuknja

SX

izpleshanas trauku var un pat vajag likt papildus esoshajam un turklaat var to pievienot dajebkur sisteemaa, veelams, protams, tuvaak pasham suuknim, bet buus tas tieshaam var jebkuraa vietaa maajaa. veelams, protams, lai caurules uz to nebuutu tas tievaakaas.

andris

vareetu nedaudz detalizeetaaku aprakstu, kaa privaatmaajaa veikt atdzelzjoshanu? kaadas iekaartas/filtri un kaadas aptuvenaas izmaksas?

Normunds

Re: atdzelzhoshana

panjem uudeni (dazjaados rezjiimos - tukko atsuukneetu, uudeni, kas pa nakti nostaaveejies bachokaa utt. ) un aizved uz analiizeem - vechi noteiks sastaavu un ieteiks, kaadas iekaartas nepiecieshamas. kur to dariit - nezinu, ja vajadzeetu, tad noskaidrotu, bet ir tachu www.zl.lv

vai www.118.lv... bet nu izmaksas par iekaartaam ir tieshaam 600 - 1000 ls atkariibaa no krutuma pakaapes un analiizju rezultaatiem. uudeni buutu veelams uz analiizeem aizvest svaigu, nevis nedeelju mashiinaa bagaazjniekaa glabaat. pats gan shim pasaakumam veel neesmu nobriedis - ir citas, svariigaakas vajadziibas.

andris

Andi, nu kapec uzreiz veci noteiks? Atkal dzimuma diskriminacija. Uzreiz atgadinaja, kad daudzus gadus atpakal saku stradat udens apstrades nozare, man biroja, ja biju palikusi viena, vienmer kads gudrinieks pajautaja, vai tad neviena nav, ar ko par filtriem varetu parunat!: ))))

Bet domu gaita vispar bija pareiza. Udeni vajag vest uz analizem un tiesam labak svaigu, notecinatu dazas minutes no krana.

... turpmak vel, eju pusdienas...: ))

Kad savulaik higieenas praksee biju, neviena vecja tai laboratorijaa nemaniiju.

maara

nu ok, ja kaadu aizskaara - atvainojos... bet ir arii sievishkjiigaakas profesijas, un shajaa gadiijumaa paraleeles un asociaacijas tika vilktas ar santehnikjiem. taa jau ir, ka tas vasja vai gena patiehsaam analiizes netaisiis, tur vajag nevis brutaalu speeku, bet zinaashanas, un pilniibaa pieljauju, ka zinaashanas vareetu buut arii sievieshu kaartas paarstaaveem.. .

a.

Variacijas par dzelzs likvidenas temu (sakuma domaju, ka pa iso sanaks, bet laikam parak lakoniski tomer nav, bet galu gala bija prasits "detalizetak"): )

Pamata ir 2 grupas:

1) kartridzveida filtri

2) automatiskas iekartas.

1) kartridzveida filtrs:

Tas ir filtrs, kas sastav no korpusa un mainama filtrejosa elementa jeb kartridza. Dzelzs nogulsnejas kartridza, ko periodiski janomaina. Biezumu nosaka fe daudzums, bet kopejai idejai - ja udeni dzelzs ir ~ 2 mg/l, kartridza nomaina vid. pec 150 m3 tira udens.

Filtrs nav slikts un strada efektivi, bet nav ieteicams, ja dzelzs ir virs 3 mg/l uz litru, jo tas neatmaksajas no ekspluatacijas viedokla.

Filtra izmaksas ~ 130 Ls, t. sk. korpuss ~ 58 Ls (+ dazadi aksesuari montazai) un kartridzs ~ 68 Ls.

Tomer si filtra prieksrociba ir ta, ka tam nav vajadzigs pieslegums pie kanalizacijas un ari nav nekadi reagenti jalieto, lai so filtru atskalotu.

Vienkarsi to iegriez udens caurule un viss.

2) automatiskas iekartas

Tas dzelzi okside uz speciala filtrejosa slana.

Konstruktivi iekarta sastav no 3 galvenajam dalam:

1. automatika - ta domata, lai reguletu iekartas darbibu (veiktu periodisku atskalosanu, uzskaititu patereta udens daudzumu) utt,

2. filtrejosa kolonna - tads bundulits (apmeram ka gazes balons, vid. 135 cm augsts un 25 cm diametra). Taja ieksa ir filtrejosais materials, kas strada vismaz 5 - 7 gadus un biezi ari ilgak pateicoties tam, ka slani periodiski atskalo ar kalija permanganata skidumu (tauta zinami ka zilie graudini). Sis skidums katru reizi, kad iekarta tiek skalota, atjauno filtrejosa slana aktivitati.

Liekie nosedumi tiek novaditi kanalizacija. Visi sie procesi ir automatiski, pateicoties 1. punkta noraditajai iekartas "galvai".

3. tvertne reagenta (saja gadijuma kalija permanganata) uzglabasanai. Tur var sabert lidz 5 kg zilo graudinu, bet katru skalosanas reizi iekarta pati panem vajadzigo daudzumu (~ 110 gr vienai skalosanai) no sis tvertnes un padod uz filtrejoso kolonnu.

Isak sakot doma ir tada, ka uzstada so iekartu majas ievada, piesledz pie udenspadeves linijas, kanalizacijas un elektribas, un pats iet skatities televizoru, bet filtrs tik filtre, un filtre... un filtre.

Iekartas lietotajam periodiski (teiksim 1x 4 - 6 menesos) jaatver regeneracijas tvertne (3) un japieber zilie graudini.

Pirms kimiska filtra vajag mehanisko filtru.

Nu kaut ka ta!

Bet vispar labak uztaisit analizes un tad specialisti, es piemeram; ) no visiem iespejamiem veidiem piemekle optimalako risinajumu un ari sarekina konkretas izmaksas ekspluatacija.

Jums tikai japasaka, cik cilveku dzivos maja, cik udens nemsanas punkti ir un varbut der zinat ari to, no kada materiala ir caurules maja.

"Isuma" viss.

Vai, pavisam aizmirsu. Var, protams, pats majas uztaisit kaut kadu bunduli, kur udeni nostadinat, lai dzelzs izkrit, bet tas laikam vairak piederejas musu sencu izdaribam!: )

Ja kaut kas nav skaidrs, vienmer laipni ludzam musu "udens spechoku klubina"!: )