Siltumsukni

Ir jēga tikai tad, ja ir blakus ūdens - ezers vai upe. Neielaidies sarunās par cauruļu ierakšanu gruntī - tukšs nummurs!

Kapec tukss numurs?

Vispar ir jau arii siltmsukni, kuru konturi tiek izvietoti ari gaisa vai dzilurbuma.

Kaspars

Kāpēc tukšs numurs?

R

Droshi vien kaspars gribeeja teikt, ka sausa grunts ir sameeraa labs siltuma izolators. Taa kaa siltuma suuknis izmanto nelielas temperatuuras starpiibas, siltuma/aukstuma vadiitspeejai ir ljoti liela noziime. Taalaak tas noziimee, ka liekot smiltiis, naaksies samierinaaties ar lielaaku aiznjemto platiibu (darbs un trubas arii maksaa naudu) un zemaaku lietderiibas koeficientu. Lielaakaa sisteemaa vairaak energijas jaapateeree suukneejot. Ideaalaakaa siltumsuuknja vide - upe zem maajas;).

Maris

Aciimredzot, deelj taa, ka uudenim ir stipri lielaaka siltumietilpiiba un vadiitspeeja, nekaa sausai gruntij.

Z.

Ar to vadīšanu tā laikam ir, bet eksistē jau arī mitras gruntis ar augstiem gruntsūdeņiem. Un ne jau visiem ir problēmas izdalīt dažsimt kvadrātmetru zemes kontūra ierakšanai.

Jā, darbs un materiāli kautko maksā, toties vēlāk ir ērti.

R

Atkaartoju veelreiz, sliktas vadaamiibas gadiijumaa, zemaaks lietderiibas koeficients.

Centralizeeta siltuma ieguushanas vieta - siltuma suuknis, pie daugavas, koncertzaales vietaa;).

Maris

A vēlreiz, lūdzu, varētu? Nedaudz savādāk?: D

R

> Centralizeeta siltuma ieguushanas vieta -

> siltuma suuknis, pie daugavas, koncertzaales

> vietaa;).

A ko? Ideja laba. Es gan labaak Riigas HES uudenskraatuvi pasaldeetu.

Instigater

Vienkaarshi runaajot - mitra grunts aizvada siltumu no zemes dziileem liidz kontuuram daudz labaak, nekaa sausa.

Z.

Ja ziemas turpmāk būs tādas kā šogad tad pilnīgi pietiek ar siltumsūkni gaiss-gaiss. Tādu cena ir ap 1500Ls.

Situmsūkņie laikam tomēr būs nākotne it īpāsi ņemot vērā ka to lietderības koeficents visu laiku palielinās.

Plus pac galvenais ir tas ka tas ir daudz zalāks par neatjaunojamajiem kurinājamiem resursiem jo siltumu nerada kauko sadedzinot bet gan pārvietojot no vienas vietas uz citu.

Un ja kāc uztaisītu tādu siltumsūkni Sahāra-Eiropa varētu mierīgi parakstīt vēl 3 kijoto protokolus.

Protams tad būtu jāreķinās at kaukādām dabas kataklizmām.

Vienmeer gan jaatceraas, ka tie siltumsuuknji pateeree diezgan daudz arii elektroenergjijas... ja pareizi atceros, tad videeja izmeera maajai tie bija ap 35-40 Ls meenesii (videeji gadaa), ja veel tam visam pieskaita saakuma ieguldiijumus, tad cena pieaug... bet tik un taa- eertums, komforts un droshiiba siltumsuuknju gadiijumaa ir ljoti speeciigs aspekts.

agriss

Zini, man kaimins par gazes apkuri ziema gandriz

200 ls maksa. (maja uz 200 kv. m.)

Turklat lidz manai majai gazi maksa pievilkt latus

6-7 k Ls, tad veel katls un viss pareejais. Vieta mab atkal cieta kurinama apkurei nav, tad taa piebuve jabuve - atkal problemas.

Kaspars

bet ja gruntsuudenji ir 50-80cm dzinjumaa????????

atkaartoshos par tiem gaisa siltumsuuknjiem...... ja maaja ir divstaaviiga ar n-tajaam istabaam tad izskaidrojiet kaadaa veidaa es vareetu apkurinaat maaju ar vienu vai diviem taadiem agregaatiem????? tad jau ir jaanokarina visas aarsienas ar tiem ventilatoriem un sareizini piemeeram

8(istabas) ar 1500Ls un pieskaiti ka katrs pateeree veel tos 35-40Ls meenesii...... kas tur sanaak???!!!!!!

Praktiski ir iespeejams uztasiit taa, ka siltumsuuknis pats sevi apgadaa ar energiju. To vajag tikai iedarbinaat... Tas protams maksaas vairaak, par pashu siltumsuukni.

Maris

kaut kaads gjenjgjeris???

ne gjengjeris... tas uz muuzjiigo dzineeju jau pavelk. ;)

agriss par neko taadu nav dzirdeejis

bet tas jau uz muuziigo dzineeju pavelk......

Teikshu taa, ka tas nav iespeejams deelj II termodinamikas likuma

Jans

Siltumsuuknis jau ir tikai siltuma avots (liidziigi kaa piem. malkas kraasns) kaa Tu to siltumu pa maaju izvadi (vai ar radiatoriem, siltajaam griidaam vai gaisa vadiem) taa jau ir atsevishkja padariishana

A patiesiibaa siltumsuukni iespeejams saskruuveet arii no ledusskapju agregaatiem. Vajag tikai sakarinaat galos atbilstoshus siltummainjus un reguleeshanas/vadiibas sheemu piechiniit. Visas maajas apsildiishanai gan vajadzees vairaakus taadus agregaatus paraleeli vai arii jaanoskruuvee no kaadas jaudiigaakas saldeejamaas vitriinas un efektivitaate varbuut nebuus tik augsta kaa taam iekaartaam, kas ir speciaali razhoti lai buutu par siltumsuuknjiem, bet uz kaadi 1:2 jau tikpat varees darbinaat.

Jans

> ka tas nav iespeejams deelj II termodinamikas likuma

Sakraaj naudu, pasuuti un es uztaisiishu;).

Maris

par tevi, Maari, neshaubos, jo esmu redzeejis tavaa homepeidzhaa visaadus labus verkjus ko, iespejams, kaadreiz pasuutishu.

... bet......... tomeer... tiiri aiz intereses........ vai tas gjenerators vai kaads akumulators kas savukaart laadeesies no....... larlarlar.... tiiri aiz intereses..... kaut nedaudz atklaatibas... a?!!

)))

en.wikipedia.org/wiki/P...

[...]

In 1775 Royal Academy of Sciences in Paris issued the statement that Academy "will no longer accept or deal with proposals concerning perpetual motion". Johann Bessler (also known as Orffyreus) created a series of claimed perpetual motion machines in the 18th Century. In the 19th century, the invention of perpetual motion machines became an obsession for many scientists. Many machines were designed based on electricity, but none of them lived up to their promises. Another early prospector in this field included John Gamgee. Gamgee developed the Zeromotor, a perpetual motion machine of the second kind.

Vienaa krievu forumaa bija diskusija, vai buutu iespeejams darbinaat ledusskapi, izmantojot ievietojamo produktu siltumu. Bet izskataas, ka tur sanaak 2. TD likuma paarkaapums - siltuma paarsuukneeshana no aukstaakaa kjermenja uz siltaako, izmantojot sisteemas ieksheejo energjiju.

Tur bija taada interesanta doma attieciibaa uz reklameejamaam uzparikteem ar vairaak kaa 100% lietderiibas koeficientu. Tas nenoziimee, ka varkjis dod aaraa vairaak, nekaa pateeree, bet tiiri ekonomiskaa izteiksmee - teiksim, ja darba auto ar apmaksaatu degvielu izmanto privaataam vajadziibaam, tad autinja lietderiibas koef. sanaak tuukstoshos procentu))

Z.