Gluzi mans topiks, tikai jau vakar no rita bija ledus.
Ta norasosana notikas ari pie mazakiem minusu gradiem.
man ledus ir pie stuuriem apm centimetru aukstajaa istabaa, kur nav radiatora, shoriit bij kaadi 2 cm josla ar ledu.
mam i' malkas apkure - jotula, vēl neesmu pasējis kārtīgi noslitināt ārsienas un jumtu (bēniņu stāvs) tad nu pa nakti nokrītas līdz 5. grādiem - un no rīta arī ir ledus uz apakšējās malas. Man gan a' nav veikta aiļu apdare, tādēļ tur vēl nedaudz zēgēlē ...
atliek secināt, ja kaut kur, kaut kas pūš uz tiem logiem - tad nu tas ledus tur arī varētu būt ... pie normālas izolācijas un ventilācijas ledum nevajadzētu parādīties ...
Dzilji teoreetiski noraada uz sliktu ventilaaciju - paarlieku mitrumu telpaa. Pie shitik lieliem miinusiem gan droshvien normaala paraadiiba...
--
KPL
ne obligaati uz megalielu mitrumu, bet paaugstinaatu noteikti.
shobriid ~45-48% telpaas. tur arii ~2-8 mm apaksheejaa mala gandriiz visiem raamjiem noledojusi. telpaas, kur cilveeki neuzturas (un kur ir kraasns 
) noteikti mitrums mazaaks, tur arii nav ledus, protams.
Domaaju ka normaala paraadiiba ir taas ledus striipinjas.
Kaa nekaa logi visiem lieli un pie pasha stikla gaiss atdziest un tad gar stiklu kriit lejaa
Gar pashu stiklu ir gaisa slaaniitis kas kustaas uz leju un liidzarto kad tas nonak liidz pashai loga malai tas jau ir atdzisis liidz miinusiem.
Pirms taas loga malas veidojas turbulences jo no apakshas naak siltais gaiss a no augshas aukstais.
Tas aukstais gaiss tur viepuljo un no taa izdalaas mitrums kondensaata veidaa kas pie zemaakaam aaras temperatuuraam paarveershas par ledus stripinju.
Veel shitajos miinusos var labi nokonstateet vai loga aizverejmehanisms pareizi noreguleets.
Njemam un ar pirkstiem braucam atveramajam logam pa perimetru kur saskaras logs ar poga aili (tur kur taa gumijs bliiviite) vietaas kur logs nebuus pilniibaa nosleedzies buus ledus.
Man piemeram balkona durviim izraadaas taac veidojas zem durviim un no klinkja uz leju.
Logu nosleegshanos var reguleet ar nosleedzoshaa mehaanisma ekscentriem kaa arii ar durvju aukshejaas engjes sagaazumu.
Logu razhotaaji gan haltuuree un tos nosleedzoshos dzelziishus skruuvee kak papalo un biezhi vien tos vajag paarskruuveet lai logs labi nosleegtos.
Maris
Nu ja es nebuutu seu jaunajiem logiem visu perimetru iskasiijis un sapuutis putas, taga droshvien jau buutu nosalis ;)
Biedrieshi no lscr. lv bij iepuutushi taadu ljot taupiigu slaaniiti, biezumaa ap 1cm, kas shur tur pat laaga spraugu neaiztaisiija Jeega tad no pakeshlogiem...
--
KPL
putaam arii aukstums lien cauri, vate jaaliek.
nu jaa, jaa, logi vispaar nav ar putaam jaamontee. Tur bij jaabuut tikai mehaaniskiem stiprinaajumiem, bliiveeshanai jaaizmanto apalja gumijveidiiga vai neopreena bliive, paareejais jaaizpilda ar vati, tad veel tvaika izolaacija, utt. Bet reaali kaa montee...
Vispaar jau negribas piekrist par to ka putas sliktas - poliuretaana putas itkaa veido sleegto struktuuru, kaapeec lai slikti izoleetu?
--
KPL
Nu nez man maajas pie jauniem pakesniekiem nekas nav, ventilaacija gan ir ok..... itkaa gribeetos pat labaaku...
Darbaa kur ventilaacija drankjiiga un paketeem izcelsme stipri peleeka ledus kaarta uz 1,5 cm ir apmeeram....
Taa kaa domaaju ka shajaa gadiijumaa diezgna daudz ko izsaka jauno logu siltumvadiitspeeja, tb speeja aizureet aukstumu aarpusee....
-----------
Rukicc
vai kāds pakešnieku ražotājs Latvijā ir rēķinājies ar -30?
Aukstums bliež cauri i paketei, i profilam.
Un pat dvaša (pārlieks mitrums?) salst klāt.
Neko sliktu nevaru teikt par logiem (pakeshu), ja tie ir normaali uztaisiiti un uzstaadiiti. Pirmais logs tika ielikts pirms n gadiem un tika razots ieksh stalljiem. Zem loga ne radiatoru nekas cits, kas uzlabotu gaisa cirkulaaciju.
Nekad nav aizsalis vai aizsviidis. Velux Jumta logam, gan stuuriishos balts, bet tas es domaaju, ka logs nav paaraak pareizi ielikts. Mana pasha vaina, manuaali slikti lasiiju .
Rudenii ieliku 3 Floras koka logus, arii nekur nekas nekad nav sviidis vai aizsalis.
Taa sakot KOKS rullee!!!
Jaa, koka logi ir par 20% daargaaki, bet koks paliek koks. Esmu paarliecinaats, ka koka loga deriigums ir paari 100 gadiem, bet plastmasas esmu paarliecinaats, Juus veel savas dziives laikaa nomainiisiet.
Skopais maksaa 2x!
Tas taa, tiiri mans viedoklis un mani noveerojumi.
D.
Tas koks ir tiktaal modificeets, liimeets un suucinaats, ka taada pati plastmasa vien vairs ir
Par to mainiishanu dziives laikaa - nevienai no dzelzbetona maajai nebuutu jaastaav ne treshdalju dziives. Kaada sunja peec vecaa dzelzbetona sienaa paarkrutus logus likt?
Par privaatmaajaam cits staasts.
--
KPL, arii neapledojushiem logiem. Plastmasas.
Kas teica, ka dzelzsbetona maajai jaastaav tikai 30 gadus. Ja jumts netek un pavaljiigi netiek veikta paarbuuve, maaja var staaveet/staavees 100 un vairaak un nekas nebuus. Par dzelzsbetona maaju probleemaam runaa lai dalajai cilveeku liktos, ka ir jaamaina nost un taadaa veidaa radot maaksliigu pieprasiijumu peec jauno tipu dziivokljiem. Es personiigi vairaak uzticos pljavienieku 9 staavu maaajai, nekaa 2n staavu Plaza. Taa jau izskataas nestabilaaka.
Piesuucunaats vai nepiesuucinaats, bet koks paliek koks un neviens man neiestaastiis, ka plastmasa var kaut kaadaa veidaa aizstaak koku.
Tas nav apstriidami un viss (basta)
D.
apsaubu, ka jau gadus 20 atpakal par to runaja lai sodienas pieprasijumu ietekmetu.
maara
Kas taadaa dzelzsbetona maajaa var sabojaaties, ja netek jumts?
Trubas, trubas visaas maajaas bojaajas, jumts, jumts visur bojaajas. Protams vajag taas dzelzsbetona maajas siltinaat, bet tas jau cits staasts.
Var jau buut ir kaut kas taads, ko es nezinu, tad padalaties!
D.
Dzelzbetona maajas turas kopaa ar metinaataam shuveem, un teeraudam ir tendence ruuseet, vienalga, lai kaa taas shuves nebliivetu.
Z.
Taakaa pats jau labu laiku vienu taadu "dziivokli" meegjinu pataisiit dziivojamaaku, tad laikam varu daudzmaz izteeloties kaa taas maajas ir buuveetas. Labaak jau nu nebuutu buuveejushi. Ja taas shausmas staavees 100 gadus, tas buus vienkaarshi laasts. Un taa nemaz i nau iisti dzelzebtona maaja.
> neviens man neiestaastiis, ka plastmasa
> var kaut kaadaa veidaa aizstaak koku.
nubet redzi tak ka var... baidos ka 95% tevis slavinaato dzelzbetona murgu iemiitnieki liek tieshi taadus.
> Tas nav apstriidami un viss (basta)
aaaaa, nujaa, tas ir argumenc.
--
KPL
Nu nezinu, dzjeki veel ar vien blekjus velk aaraa no zemes u. t. t., kas tur jau gulj kaadi 70-500 gadi un nekas.
Protams, ka skaards saruusee diezgan aatri ( ~20gados), bet taas pashas naglas veel no 18 gs. lietojamas.
D.
un gana liela varbuutiiba, ka djadjam vanjam, taalajos 70-tajos, bijis dzilji pie ****, cik taa maaja staavees, taapeec sametinaats ir tikai taa lai turaas vietaa. Peectam tieshi taapat "kautkaa" aizsmeereets. Un neviens nezina kaadi veel briinumi tur iestraadaati.
Man gruuti izteeloties kaa fiziski iespeejams skiibi samonteet gatavus taisnstuura elementus, bet tiem "celtniekiem" tas kautkaa izdevies.
Protams, daudz ko iespeejams saglaabt kapitaali remonteejot - bet izpuvushu armatuuru paneljos neviens nenomainiis, shuvees arii ne paaraak. Ja tas mitrums tur reiz ir ticis, tad tie dzelzhi nopuust, un viss. Un cik ir zinaamas dzelzbetona maajas, kas buutu kapitaali remonteetas?
Protams, ja cilveekam svariigi tikai lai ir 4 simboliskas sienas, un kautkas virs galvas, tad droshvien ir ok.
--
KPL
Probleema nav taa ka paarruusees armatuuras stienis, bet panelju savienojosho metinaajumu shtruntiigaas kvalitaate un sliktaas izolaacijas apstraade, taa deelj panelju savienojumi atnaak valjaa vai turas uz punkjiem un tad viss pasaakums paliek kaa kaarshu naminjsh... Un gadienaa, ja viens vertikaalais panelis izkustaas, tad nobruks arii visi tie kas virs vinja...
M.
... neaizmirsiisim arii par materiaalu nogurumu. gan blekjim (neceljas man saukt TO TUR armatuuras blekji par teeraudu), gan arii betonam.
-- rowers
Var jau buut, bet nu staav taas bloku konstrukcijas un neesmu dzirdeejis, ka kaut kur ieksh ex PSRS buutu sabrukushas. Pat Maskavaa, kur tika spridzinaats, sagaazaas tikai attieciigais posms un paareejais staav kaa staaveedam.
D.
P. S. Nekad neesmu dziivojis un cerams nedziivoshu shaados monstros :-)
Vismaz viena sagaazaas pirms gadiem 4-5 Krievijaa vai Ukrainaa, neatminu preciizi.
2G, glabaa galvaa visaadu fignju no redzeetaam/lasiitaam zinjaam
Tad ko tu te njemies, ja driikst zinaat?
Maajai nav tikai kautkaa jaastaav, bet arii jaanodroshina kaut elementaaru siltuma un skanjas izolaaciju, jaaizskataas kautcik pienjemami, jaanodroshina komunikaacijas, ieskaitot _normaalu_ ventilaacijas sisteemu - dzelzbetona kastiites maz ko no shitaa visa nodroshina. Tad kam nafig vajag, lai vinjas 100 gadus staaveetu, ja vinjas bij galiigi garaam jau nodoshanas briidii?
PS, jaa, jaa, zinu, ka tas ko tagad buuvee, nav neko daudz labaaks. Bet vismaz griesti gludi, sienas kautcik taisnas, utt.
--
KPL
