www.rigasbalss.lv/juse/news_de...
Rīgas Balss 16. 03. 2005, Līvija Zēberliņa
Dome privatizējusi īpašnieka zemi
Triju Tomsona un Mālpils ielas māju iedzīvotāji, kas jau sen privatizējuši dzīvokli, februārī atklāja, ka viņi nav vienīgie likumīgie zem namiem esošās zemes īpašnieki – uz to pašu platību atjaunotas arī Šveicē dzīvojošā agrākā saimnieka īpašumtiesības.
Tas noticis aizpērn, tikai ne iedzīvotājiem, ne domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (DzMPK) par to nebija ne jausmas – mājokļu privatizācija turpinājās, ļaudis mierīgi pārdeva un pirka privatizētos dzīvokļus kopā ar tiem piesaistītajām zemes domājamām daļām. Un viņu īpašumtiesības joprojām tiek ierakstītas Zemesgrāmatā, kaut savējās tur 2003. gadā nostiprinājis arī agrākais īpašnieks – Kārlis Heinrihs
Arnolds Vāgners. Nekas tāds vēl Rīgā nav pieredzēts, un nevienam nav skaidrs, kā šo dubultīpašumtiesību situāciju atrisināt. Ja visi pašvaldības dienesti būtu rīkojušies, kā pienākas, tādu pārsteigumu iedzīvotājiem nebūtu.
Iedzīvotāju intereses aizmirsa
Vāgneru ģimenei senāk Rīgas centrā piederējuši ievērojami īpašumi.
K. H. A. Vāgners pieteikumu par īpašumtiesību atjaunošanu zemei domes
Zemes komisijā iesniedzis jau 1992. gadā, RB pastāstīja viņa pārstāve
Ilona Riekstiņa. Atbilde saņemta pēc pieciem gadiem – atteikts, bet
K. H. A. Vāgners to pārsūdzējis, lieta 1999. gadā nonākusi tiesā.
Īpašniekam labvēlīgs spriedums sagaidīts 2001. gadā, bet tikmēr zeme jau bija ierakstīta Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un dzīvokļu privatizācija notika pilnā sparā.
Par to, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki nav vienīgie, kam tagad pieder Tomsona ielas zeme, viņi atklājuši šogad, saņemot no apsaimniekotāja - SIA "Valdemāra nami" maksājumu kvītis. Tajās bijusi iekļauta nomas maksa. "Kāpēc uz īpašumtiesību lietas tiesu neaicināja arī mūs, privatizēto dzīvokļu un zemes īpašniekus? " sašutusi ir Astra
Skuja no Tomsona ielas 42.
Kā skaidro DzMPK priekšsēdētāja Rasma Freimane, viņu rīcībā nebija nonākusi informācija, ka bijušais īpašnieks apstrīdējis Zemes komisijas lēmumu un par tiesvedību. Tad zemi nenodotu privatizācijai un DzMPK būtu varējusi piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, iestājoties arī par iedzīvotāju interesēm.
Meklē advokātus
DzMPK uzskata, ka par tiesvedību viņus vajadzēja informēt Juridiskajai pārvaldei, kas domi pārstāvēja tiesā. Galvenā juriskonsulte Brigita
Miķelsone, kura piedalījās tiesvedībā, ar RB runāt atteicās, bet pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš skaidroja, ka tolaik viņš šo institūciju vēl nevadīja un par piecus gadus vecām lietām nevar atbildēt. Viņaprāt, situācijas risināšana jāuzņemas domei, DzMPK jāgatavo jauni privatizācijas līgumi, izslēdzot zemes domājamās daļas.
Dzīvokļu īpašnieki par to nebūs sajūsmā - iespējams, vajadzēs domāt par kompensāciju. A. Skuja RB apliecināja, ka nedomā no sava likumīgi iegūtā īpašuma atteikties, ja vien nesaņems atbilstošu kompensāciju – dzīvokļa bez zemes vērtība būs ievērojami zemāka. Daži iedzīvotāji jau sameklējuši sev advokātu.
Darīja, kā tiesa lika
Kā dubultīpašumtiesības varēja reģistrēt Zemesgrāmatā? Saņemot nostiprinājuma lūgumu no K. H. A. Vāgnera, Zemesgrāmatas tiesnesis to atstājis bez ievērības, jo uz to pašu zemi īpašumtiesības jau bija nostiprinātas dzīvokļu īpašniekiem, pastāstīja pilsētas Zemesgrāmatas nodaļas vadītāja Ilga Neimane. Šis lēmums apstrīdēts tiesā, un
Augstākā tiesas uzskatījusi, ka K. H. A. Vāgnera īpašumtiesības nostiprināmas – Zemesgrāmatas tiesnešiem neatlika nekas cits kā šo spriedumu izpildīt. Taču arī atteikt turpmāk reģistrēt dzīvokļu īpašumus kopā ar zemi nebija pamata – pirkuma (privatizācijas) līgumi bija likumīgi noslēgti.
(c) 2004, Rīgas Balss
